Noslēpums par pundurziloņu un hipopotamu izmiršanu Kiprā atklāts

Zinātnieki ir atklājuši noslēpumu, kāpēc pirms tūkstošiem gadu Kiprā ir iznīkuši pundurcūkas hipopotāmi un pundurziloņi, kas reiz klīda pa Kipru. Iespējams, ka to izzušanas galvenais iemesls bija seno cilvēku medību metodes.

Pētījumā, ko MIGRATE projekta ietvaros veica Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kipras Republika ar Pētniecības un inovāciju fonda starpniecību, tika izmantoti matemātiskie modeļi, kuros apvienoti paleontoloģiskie un arheoloģiskie dati, lai izpētītu medību metožu ietekmi uz sugu izmiršanu.

Senatnē Kiprā dzīvoja 500 kilogramus smagi pundurziloņi (Palaeoloxodon cypriotes) un 130 kilogramus smagi pundurziloņi hipopotami (Phanourios minor). Abas sugas izzuda neilgi pēc tam, kad pirms aptuveni 14 000 gadu uz salas ieradās pirmie cilvēki.

Zinātnieki uzskata, ka paleolīta mednieki un vācēji Kiprā šīs sugas, iespējams, ir iznīkušas mazāk nekā 1000 gadu laikā. Šis jaunais pētījums, ko vadīja profesors Corey Bradshaw no Flindersa universitātes Austrālijā, apšauba iepriekšējās teorijas, ka nelielas cilvēku populācijas nevarēja izraisīt tik strauju izmiršanu.

Modeļi, kuros ņemtas vērā cilvēku enerģijas vajadzības, uzturs, medījumu izvēle un medību efektivitāte, liecina, ka abu sugu izmiršanu, iespējams, izraisīja aptuveni 3000 līdz 7000 mednieku-ievācēju, kas tolaik dzīvoja uz salas.

Pētnieki atklāja, ka izzušanu noteicošais faktors bija ēdamās gaļas daudzums, ko šie dzīvnieki nodrošināja salas pirmajiem iedzīvotājiem. Pētījumā arī uzsvērts, ka pat nelielas cilvēku populācijas var būtiski ietekmēt vietējās ekosistēmas, izraisot liela mēroga izmiršanu pat ar ierobežotām tehnoloģiskām iespējām.

Šis pētījums atbilst hronoloģiskajam megafaunas izmiršanas modelim, kas noteikts ar esošajiem paleontoloģiskajiem datiem.

Iepriekš Flindersa Universitātes zinātnieki noteica jaunus datējumus par Kipras apmešanos ar agrīnajiem cilvēkiem, kas liecina, ka mednieki-ievācēji uz salas ieradās vairāk nekā pirms 14 000 gadu.