Ziemeļkipras ekonomikai nepieciešamas reformas: eksperti brīdina par inflācijas pieaugumu un parādu slogu

Ekonomiskā situācija Ziemeļkipras Turku Republikā joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības diskusiju tēmām. Tautas partijas pārstāvis un ekonomists Ahmets Melihs Karavelioglu nāca klajā ar asu pašreizējās finanšu politikas kritiku, paziņojot par nepieciešamību pēc steidzamām strukturālām reformām un lielākas valsts iestāžu pārredzamības.

Kritikas iemesls bija oficiālo aprīļa inflācijas datu nepublicēšana, lai gan Turcija jau ir publiskojusi attiecīgo statistiku. Pēc Karavelioglu domām, šāda kavēšanās grauj iedzīvotāju un uzņēmumu uzticību ekonomikas institūcijām. Ekonomists apgalvo, ka faktiskais dzīves dārdzības pieaugums kopš gada sākuma ievērojami pārsniedz oficiālās prognozes un īpaši smagi skar pārtikas, degvielas un komunālo pakalpojumu cenas.

Pēc viņa aplēsēm, ZKTR valsts parāds ir sasniedzis aptuveni 22 miljardus Turcijas liru. Karavelioglu norādīja, ka vara ir spiesta arvien biežāk izmantot aizņēmumus, lai segtu tekošos izdevumus, galvenokārt algas valsts sektorā. Viņš arī brīdināja, ka banku sistēmas iespējas tālākai kreditēšanai ir ierobežotas.

Īpašu uzmanību eksperts pievērsa lauksaimniecības un lopkopības stāvoklim. Importētās lopbarības augstās izmaksas, ražošanas izmaksu pieaugums un jaunu ražotāju trūkums, pēc viņa teiktā, izraisa pakāpenisku agrārā sektora novājināšanos. Kā vienu no pasākumiem viņš ierosināja pārskatīt gaļas produktu piegādes sistēmu un izstrādāt jaunus mehānismus vietējo ražotāju atbalstam.

Karavelioglu arī kritizēja valsts aparāta struktūru, nosaucot to par pārmērīgi uzpūstu un nepietiekami efektīvu. Pēc viņa domām, valstij ir nepieciešamas ilgtermiņa reformas, kas vērstas uz produktivitātes paaugstināšanu, privātā sektora atbalstīšanu un ilgtspējīga ekonomikas modeļa izveidi.

Neraugoties uz sarežģīto situāciju, eksperts uzsvēra, ka ZKTR ir ievērojams potenciāls tūrismā, izglītībā un pakalpojumu sfērā. Tomēr, lai realizētu šīs iespējas, viņaprāt, ir nepieciešama konsekventa ekonomiskā stratēģija, investoru uzticība un atteikšanās no īstermiņa populistiskiem lēmumiem.