Hakeris palīdzēja atklāt Tesla datus, kuru dēļ uzņēmums tiesā zaudēja 243 miljonus dolāru

Plašais tiesas process pret Tesla ieguva negaidītu turpinājumu. Neatkarīgs kiberdrošības pētnieks, kurš gadiem ilgi sadarbojās ar uzņēmumu ievainojamību meklēšanas programmā, spēja atjaunot datus no avarējušas automašīnas, kas tika uzskatīti par zudušiem. Tieši tie kļuva par vienu no galvenajiem pierādījumiem procesā, kura rezultātā tiesa uzdeva Tesla izmaksāt cietušajiem aptuveni 243 miljonus dolāru.

Avārija, kas mainīja attieksmi pret Autopilot

Traģēdija notika 2019. gada 25. aprīlī Floridā. Tesla Model S vadītājs brauca ar ieslēgtu Autopilot sistēmu. Tajā brīdī viņš novērsa uzmanību uz telefonu, bet automašīna lielā ātrumā šķērsoja savas joslas robežu un ietriecās stāvošā Chevrolet Tahoe, kura tuvumā atradās divi cilvēki.

22 gadus vecā Naibela Benavidesa gāja bojā notikuma vietā, bet viņas draugs Dilons Angulo guva smagus ievainojumus. Vēlāk tieši šī lieta kļuva par pirmo gadījumu, kad ASV federālā zvērināto tiesa atzina Autopilot sistēmu par daļēji atbildīgu par nāvējošu ceļu satiksmes negadījumu.

Zaudētie dati izrādījās nemaz nezaudēti

Tiesvedības laikā Tesla apgalvoja, ka daļa telemetrijas un automašīnas datu nav pieejama vai ir bojāta, tāpēc pilnībā atjaunot avārijas ainu nav iespējams. Tomēr cietušo advokāti nolēma piesaistīt neatkarīgu kiberdrošības speciālistu, kurš pazīstams ar pseidonīmu Green.

Pētnieks jau daudzus gadus pēta Tesla automašīnu iekšējo uzbūvi. Iepriekš viņš piedalījās oficiālajā Bug Bounty programmā, caur kuru uzņēmums maksāja atlīdzību par atrastajām ievainojamībām — līdz pat 15 tūkstošiem dolāru par vienu kritisku kļūdu.

Tiesu ekspertīzes laikā speciālistam izdevās iegūt informāciju tieši no automašīnas datora. Datu atjaunošana aizņēma aptuveni piecas stundas.

Ko parādīja ekspertīze

Iegūtie ieraksti apgāza pieņēmumu, ka automašīna «neko neredzēja».

Saskaņā ar atjaunotajiem datiem sistēma atpazina ceļa malu, STOP zīmi, stāvošo apvidus automobili un cilvēkus pie tā. Tomēr Autopilot nebrīdināja vadītāju par briesmām un neuzsāka avārijas bremzēšanu, lai gan tam bija nepieciešamā informācija ceļa situācijas analīzei. Tieši šie dati kļuva par vienu no pārliecinošākajiem pierādījumiem zvērinātajiem.

Tiesas lēmums

Pēc vairākām tiesvedības nedēļām zvērinātie secināja, ka atbildība par avāriju gulstas ne tikai uz vadītāju.

Tesla tika atzīta par 33% atbildīgu, jo vadītāja palīgsistēma tika atzīta par nepietiekami drošu šādiem lietošanas scenārijiem. Kopējā kompensāciju un soda maksājumu summa sasniedza aptuveni 243 miljonus dolāru, no kuriem 200 miljoni — sodanaudas. Uzņēmums jau paziņojis par nodomu pārsūdzēt tiesas lēmumu.

Kāpēc šī lieta kļuva zīmīga

Šis stāsts parādīja, cik svarīga mūsdienās ir digitālā kriminālistika un neatkarīgi informācijas drošības speciālisti.

Mūsdienu automobilis ir sarežģīts dators uz riteņiem, kas nepārtraukti ieraksta milzīgu datu apjomu: vadītāja darbības, sensoru, kameru, radaru un braukšanas palīgsistēmu algoritmu darbu. Pat ja daļa informācijas tiek uzskatīta par zudušu, speciālisti bieži spēj to atjaunot tieši no elektronisko bloku atmiņas.

Šis process atgādina izdzēstu failu atjaunošanu no cietā diska: dati var saglabāties ierīces atmiņā pat pēc dzēšanas vai loģiskās struktūras bojājuma.

Bug Bounty — kāpēc autoražotāji maksā hakeriem

Bug Bounty programma jau sen ir kļuvusi par nozares standartu starp lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tā vietā, lai cīnītos ar neatkarīgiem pētniekiem, uzņēmumi oficiāli maksā viņiem par atrastajām ievainojamībām.

Tesla bija viena no pirmajām pasaules autoražotājām, kas atvēra šādu programmu. Pateicoties tam, speciālisti visā pasaulē palīdz atklāt kļūdas automašīnu programmatūrā, pirms tās var izmantot ļaunprātīgi nolūki.

Paradoksāli, bet tieši pieredze, ko pētnieks guva daudzu gadu sadarbībā ar Tesla, vēlāk ļāva viņam atjaunot datus, kas spēlēja izšķirošu lomu vienā no skaļākajiem tiesas procesiem uzņēmuma vēsturē.

Ko tas nozīmē nozarei

Eksperti uzskata, ka šī lieta var kļūt par svarīgu precedentu visai autonomā transporta nozarei. Turpmāk tiesvedībās arvien lielāka nozīme būs nevis pušu paziņojumiem, bet gan digitālajiem pierādījumiem, kas fiksē katru automašīnas darbību burtiski milisekundēs.

Ražotājiem tas nozīmē stingrāku kontroli pār vadītāja palīgsistēmām, bet lietotājiem — atgādinājumu, ka pat vismodernākās sistēmas joprojām ir tikai palīgi un neaizstāj pilnvērtīgu cilvēka kontroli pie stūres.