TRSK parlaments apstiprināja divus likumprojektus un apsprieda Gaziverenas piekrastes apbūves likumību

Republikas Asambleja noturēja kārtējo sēdi, kuras laikā deputāti apstiprināja divus svarīgus normatīvos tiesību aktus un uzklausīja valdības skaidrojumus par plašu rezonansi izraisījušiem investīciju projektiem. Sēdes sākumā Administratīvo, sabiedrisko un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Sunats Atuns prezentēja ziņojumu par Budžeta departamenta restrukturizācijas likumprojektu, kas nosaka jaunos iestādes darbības, pienākumu un struktūras principus. Pēc atsevišķu pantu apspriešanas deputāti ar balsu vairākumu apstiprināja šo dokumentu. Pēc tam trešajā lasījumā parlamentārieši pieņēma grozījumus Kredītgarantiju fonda likumā, kurus atbalstīja divdesmit septiņi deputāti, bet trīs balsoja pret.

Papildus likumdošanas darbam sēdes galvenais temats bija caurskatāmības jautājumi saistībā ar lieliem būvprojektiem salas piekrastē. Iekšlietu ministrs Dursuns Oguzs nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, atbildot uz opozīcijas kritiku par apbūvi Gaziverenē — apvidū, kas ir iecienīts ārvalstu investoru vidū. Ministram lūdza komentēt apsūdzības favorītismā piekrastes zemesgabalu sadalē. Ministrs uzsvēra, ka, ja projekts stingri atbilst likumam, atbalsta privāto sektoru un sniegs labumu sabiedrībai, to dēvēt par savtīgām attiecībām ir nepieļaujami. Oguzs apliecināja, ka visa ministrijas darbība tiek veikta atklāti un ir vērsta tikai uz TRSK ekonomisko attīstību.

Iekšlietu ministrs detalizēti izskaidroja situāciju ar zemes piešķiršanu Gaziverenē, norādot, ka investors vērsās apgabala administrācijā ar oficiālu pieprasījumu par zemesgabalu, kas robežojas ar viņa privātīpašumu. Standarta likumīgas procedūras ietvaros administrācija nosūtīja pieprasījumu Zemes reģistram, lai precizētu šīs teritorijas statusu un īpašuma tiesības. Pēc Oguza teiktā, pašlaik nekādi galīgie lēmumi nav pieņemti, un dokumenti ministrijā galīgajam izvērtējumam vēl nav nonākuši. Ministrs arī noliedza baumas par visas piekrastes līnijas nodošanu privātās rokās, norādot, ka šāda prakse ar likumu ir pilnībā izslēgta, bet standarta uzņēmējdarbības investīciju pieteikumu nevar traktēt kā valsts prettiesisku piekāpšanos. Parlaments plāno turpināt izskatīt aktuālos jautājumus nākamajā sēdē.