Pasaules augstāko templi Barselonā atklāja 144 gadus pēc būvniecības sākuma

Barselonā noticis vēsturisks notikums, ko gaidīja vairākas arhitektu, būvnieku un Antonio Gaudi daiļrades cienītāju paaudzes. 2026. gada 10. jūnijā svinīgi tika atklāts un iesvētīts slavenās Sagrada Família bazilikas centrālais Jēzus Kristus tornis. Tieši tas kļuva par pēdējo un augstāko no tempļa 18 plānotajiem torņiem, pārvēršot to par augstāko kulta celtni uz planētas.

Notikums simboliski sakrita ar simto gadadienu kopš izcilā katalāņu arhitekta Antonio Gaudi nāves, kurš vairāk nekā 40 savas dzīves gadus veltīja tempļa celtniecībai un līdz pat pēdējām dienām to sauca par sava likteņa galveno darbu.

Tornis, kuru gaidīja gandrīz pusotru gadsimtu

Sagrada Família būvniecība sākās jau 1882. gadā. Pēc gada projektu pārņēma Gaudi, pilnībā mainot sākotnējo ieceri un pārvēršot templi par vienu no atpazīstamākajām celtnēm pasaulē. Tomēr arhitekts gāja bojā 1926. gadā, kad objekts bija pabeigts tikai daļēji.

Tagad, 144 gadus pēc darbu sākuma, virs Barselonas slejas centrālais tornis 172,5 metru augstumā. To vainago 17 metrus augsts milzīgs stikla un baltās keramikas krusts, kas ir redzams praktiski no jebkuras pilsētas vietas. Pateicoties tam, Sagrada Família oficiāli kļuva par augstāko templi pasaulē un augstāko ēku Barselonā.

Interesanti, ka Gaudi apzināti atteicās padarīt savu darbu augstāku par Monžuika kalnu. Arhitekts uzskatīja, ka cilvēka radītai celtnei nevajadzētu pārspēt Dieva radīto. Tieši tāpēc bazilikas augstums apstājās pie 172,5 metriem.

Pāvests iesvētīja torni

Uz ceremoniju Barselonā ieradās pāvests Leons XIV. Pēc svinīgās mesas pontifikss svētīja jauno torni, nosaucot Sagrada Família par miera, vienotības un Eiropas garīgā mantojuma simbolu.

Dievkalpojumā piedalījās Spānijas karalis Felipe VI, valsts valdības, Katalonijas varasiestāžu pārstāvji, kā arī desmitiem tūkstošu svētceļnieku un tūristu. Pēc organizatoru aplēsēm, svinīgie pasākumi pulcēja ap 70 tūkstošiem cilvēku.

Pirms ceremonijas pāvests apmeklēja tempļa kriptu, kur apbedīts pats Gaudi, bet pēc tam vadīja piemiņas dievkalpojumu par godu arhitektam, kuru daudzi katoļi jau sen dēvē par «Dieva arhitektu».

Droni, gaismu šovs un Gaudi seja debesīs

Pēc oficiālās daļas debesjums virs Barselonas pārvērtās par milzu ekrānu. Virs tempļa norisinājās plašs dronu, gaismas projekciju un salūta šovs. Tūkstošiem bezpilota lidaparātu gaisā izveidoja Gaudi portretu, kā arī slavenus viņa arhitektūras elementus.

Gaismas instalācijas tika projicētas tieši uz bazilikas fasādēm, bet vakara kulminācija bija krusta iedegšana jaunā torņa virsotnē. Daudziem pilsētas iedzīvotājiem šis notikums kļuva par vēsturisku brīdi, kas pēc nozīmes pielīdzināms pasaulē zināmu ievērojamu apskates objektu atklāšanai.

Taču būvniecība vēl nav pabeigta

Neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par atklāšanu, Sagrada Família pagaidām netiek uzskatīta par pilnībā pabeigtu. Bazilikas galvenā konstrukcija patiešām ir gatava, taču priekšā vēl darbi pie Slavas fasādes, dekoratīvajiem elementiem, skulptūrām un plašās ieejas zonas. Pēc pašreizējām aplēsēm, projekta galīgā pabeigšana varētu aizņemt vēl gandrīz desmit gadus — līdz 2034.–2035. gadam.

Papildu strīdus izraisa grandiozo kāpņu izbūve galvenās fasādes priekšā. To īstenošanai varētu būt nepieciešama apkārtējā kvartāla pārbūve un daļas iedzīvotāju pārcelšana, kas Barselonā jau izraisījis protestus.

Templis, kas pārdzīvojis karus un paaudzes

Savas ilgās vēstures laikā Sagrada Família pārdzīvoja Spānijas pilsoņu karu, daļas Gaudi rasējumu iznīcināšanu, finansējuma trūkumu un Covid-19 pandēmiju, kas nopietni palēnināja darbus. Tomēr, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, projektu izdevās novest līdz pašreizējam posmam.

Šodien bazilika ik gadu piesaista miljoniem tūristu un joprojām ir viens no atpazīstamākajiem Spānijas simboliem. Bet Jēzus Kristus torņa atklāšana, iespējams, kļuva par nozīmīgāko notikumu tās vēsturē kopš paša Antonio Gaudi laikiem — cilvēka, kura sapnis turpināja tapt vēl simt gadus pēc viņa nāves.