Īre apēd algas: mājoklis kļuvis par galveno finansiālo slogu ES

Mājokļa izdevumi joprojām ir lielākā izdevumu pozīcija mājsaimniecībām Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Vidēji 23,6% no visiem eiropiešu izdevumiem tiek tērēti mājoklim, ūdenim, elektrībai, gāzei un citiem komunālajiem pakalpojumiem, turklāt īre lielajās pilsētās kļūst arvien nepieejamāka.

Īpaši smaga situācija veidojas darbiniekiem ar minimālo algu. Pēc Eiropas Arodbiedrību konfederācijas analīzes, kas balstīta uz ES datiem, divistabu dzīvokļa īres maksa lielākajā daļā Eiropas galvaspilsētu pārsniedz minimālo bruto algu.

Vairākās pilsētās īre faktiski kļūst nesasniedzama без papildu ienākumiem. Vissarežģītākā situācija fiksēta Prāgā, kur īre sasniedz 185% no minimālās algas. Lisabonā šis rādītājs ir 168%. Vairāk nekā 150% no algas mājoklim tiek tērēti arī Budapeštā, Bratislavā, Sofijā, Atēnās un Rīgā.

Daudzās Eiropas galvaspilsētās īre pārsniedz 100% no minimālajiem ienākumiem — tostarp Parīzē, Madridē, Varšavā, Dublinā, Tallinā un citās pilsētās. Piemēram, Parīzē vidējā īres maksa ir 2523 eiro pie minimālās algas 1823 eiro, bet Madridē — 1721 eiro pret 1381 eiro.

Darbiniekiem ar minimālajiem ienākumiem pieejamākas joprojām ir tikai atsevišķas galvaspilsētas. Briselē īre ir ekvivalenta 70% no minimālās algas, Berlīnē — 76%. Salīdzinoši zemāks slogs fiksēts arī Nikosijā (85%) un Luksemburgā (87%).

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas pārstāvji brīdina, ka plaisa starp ienākumiem un mājokļa izmaksām kļūst nespējīga pastāvēt un dzen darbiniekus finansiālās grūtībās. Pēc viņu teiktā, mājokļu cenu kāpums kopā ar enerģijas un pārtikas sadārdzināšanos mazina dzīves kvalitāti un ierobežo uzkrājumu veidošanas iespējas.

Valstu līmenī situācija izskatās nedaudz labāka, tomēr īre tik un tā “apēd” ievērojamu daļu ienākumu. Atkarībā od valsts mājokļa apmaksai aiziet no 33% līdz 61% minimālās algas. Piemēram, Polijā šis rādītājs ir 33%, Francijā — aptuveni 38%, Spānijā — 48%.

Eksperti norāda, ka tieši galvaspilsētu mājokļu tirgi kļūst par galveno sociālā spiediena faktoru Eiropā, pastiprinot nevienlīdzību un pasliktinot dzīves pieejamību lielajās pilsētās.