Elektrība Kiprā mājsaimniecībām ar zemu patēriņu ir par 86,1 % dārgāka nekā vidēji ES — PĒTĪJUMS

Elektrība Kiprā maksā dārgāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet mājsaimniecībām ar viszemāko patēriņu starpība sasniedz 86,1 % — tas ir sliktākais rādītājs ES. Šādi dati sniegti Eiropas Komisijas ziņojumā par Kipru 2026. gada Eiropas pusgada ietvaros.

Kopumā kilovatstundas cena salā ir aptuveni par 7,5 % augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Uzņēmumiem starpība ir ievērojami lielāka — no 47,6 % līdz 72,7 % atkarībā no patēriņa apjoma, turklāt vissmagāk tas skar energoietilpīgās nozares.

Atjaunīgo energoresursu īpatsvars tikmēr pieaug. 2025. gadā tie nodrošināja 27,4 % no Kipras elektroenerģijas bilances salīdzinājumā ar 24 % gadu iepriekš, bet uzstādītā jauda sasniedza 1 042 MW.

Vienlaikus pieaug arī zudumi. Zaļās enerģijas apjoms, kas jāatslēdz no tīkla, gada laikā palielinājās par 83 % — no 167 GWh līdz 306 GWh. Šāda atslēgšana notiek, kad sistēma nespēj uzņemt visu saules elektrostaciju saražoto enerģiju.

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) savā ziņojumā novērtē neizmantoto jumtu potenciālu: Eiropas Savienībā ir aptuveni 271 miljons jumtu, uz kuriem varētu izvietot līdz 2 300 GW saules paneļu un gadā saražot aptuveni 2 750 TWh elektroenerģijas. Pašlaik paneļi ir uzstādīti tikai uz katra desmitā jumta.

ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 700 GW saules enerģijas jaudas salīdzinājumā ar 406 GW 2025. gadā, bet uz dzīvojamo ēku jumtiem pašlaik ir tikai 89 GW. Iekārtu komplekts maksā 900–1 300 eiro par uzstādītās jaudas kilovatu, tipiska mājsaimniecības iekārta maksā 3 000–4 000 eiro, akumulators izmaksas palielina vēl par 4 000–5 000 eiro, bet balkona sistēmu cenas sākas aptuveni no 200 eiro.