ECB saglabā likmes: inflācijas spiediens eirozonā pieaug — iespējamās sekas Kiprai

Paredzams, ka Eiropas Centrālā banka nākamajā sēdē atstās galvenās procentu likmes nemainīgas, vērtējot, vai jaunais inflācijas pieaugums eirozonā ir īslaicīgs vai noturīgs. Lēmums tiek pieņemts laikā, kad pieaug cenu spiediens pēc enerģētikas šoka, ko izraisīja ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos.

Inflācija eirozonā 2026. gada martā pieauga līdz 2,6%, pārsniedzot ECB mērķa līmeni 2%. Eksperti brīdina, ka nelabvēlīga scenārija gadījumā inflācijas riski var pastiprināties. Tomēr lielākā daļa analītiķu sagaida depozīta likmes saglabāšanu 2,00% līmenī, kur tā ir kopš 2025. gada jūnija.

Pēc ekonomistu domām, centrālā banka faktiski ir atgriezusies paaugstinātas piesardzības režīmā, jo iepriekšējās stabilitātes prognozes vairs neatspoguļo pašreizējo situāciju. Papildu nenoteiktību rada turpināšanās globālajam konfliktam starp ASV/Izraēlu un Irānu, lai gan nesenais pamiers, kas aprīlī tika noslēgts ar Pakistānas starpniecību, ir samazinājis tūlītējas eskalācijas riskus.

Ko tas nozīmē Kiprai

Kiprai ECB augsto likmju saglabāšanai būs tieša ietekme uz ekonomiku. Īstermiņā tas nozīmē:

• dārgu kredītu saglabāšanos uzņēmumiem un iedzīvotājiem;
• spiedienu uz hipotekāro tirgu un investīciju aktivitāti;
• iespējamu ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanos.

No otras puses, stabilas likmes palīdz saglabāt Kipras banku sistēmu stabilā stāvoklī pēc globālās svārstības perioda, kā arī uztur depozītu pievilcību. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz vispārējo Eiropas tendenci, inflācija Kiprā martā joprojām bija viena no zemākajām ES — 1,5% līmenī.

Kipra, kuras ekonomika ir cieši saistīta ar eirozonu, ir jutīga arī pret energoresursu cenu izmaiņām. Lai gan pašreizējais cenu pieaugums ir mazāk straujš nekā 2022. gadā, jebkura turpmāka situācijas pasliktināšanās enerģētikas tirgos Hormuza šauruma blokādes dēļ var pastiprināt inflācijas spiedienu arī salā.

Ekonomisti norāda, ka tuvākajos mēnešos ECB rīkosies piesardzīgi, orientējoties uz faktiskajiem datiem, nevis ilgtermiņa prognozēm, kas padara monetārās politikas perspektīvas nenoteiktākas nekā gada sākumā.