Kipra palikusi vienīgā ES valsts, kurā pieaugušas siltumnīcefekta gāzu emisijas

Saskaņā ar Eurostat datiem no 1990. līdz 2023. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES samazinājās par 36,3%. Šajā periodā emisijas izdevās samazināt visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Kipru.

Kamēr pārējās 26 ES dalībvalstis samazināja emisijas, Kipra virzījās pretējā virzienā. Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Baltijas valstīs emisijas samazinājās vairāk nekā uz pusi.

Pēc bijušā vides komisāra Haralambosa Teopempta teiktā, galvenie šādas situācijas iemesli Kiprā joprojām ir problēmas sabiedriskā transporta, ēku energoefektivitātes un elektroenerģijas ražošanas jomā.

Viņš norādīja, ka sabiedrisko transportu joprojām galvenokārt nodrošina autobusi, ēku energoefektivitātes uzlabošana nenotiek pietiekami aktīvi, bet elektroenerģijas ražošanā joprojām tiek izmantota mazuta degviela.

Teopempts atsevišķi kritizēja pieeju saules enerģijas attīstībai. Viņaprāt, lielāka uzmanība būtu bijusi jāpievērš saules paneļu uzstādīšanai uz dzīvojamo ēku jumtiem, nevis tikai lieliem saules parkiem.

Kipra arī joprojām ir viena no ES valstīm, kas visvairāk atkarīga no fosilā kurināmā importa. 2024. gadā ES vidējais enerģētiskās atkarības rādītājs bija 57,3%, savukārt Kiprā tas sasniedza 88%.

Augstāks šis rādītājs bija tikai Maltā un Luksemburgā, kur ar importu tiek nodrošināti vairāk nekā 90% enerģijas vajadzību. Zemākais rādītājs ES reģistrēts Igaunijā — 4,6%.