Kipra piedāvāja palīdzību Venecuēlai pēc postošām zemestrīcēm

Kipras Republikas Ārlietu ministrija 25. jūnijā paziņoja par gatavību sniegt humāno palīdzību Venecuēlai, kas cietusi no divām postošām zemestrīcēm. Nikosija izteica dziļas līdzjūtības saistībā ar plašajiem postījumiem un cilvēku upuriem, norādot, ka rūpīgi seko situācijai un pievienosies Eiropas mēroga atbalsta mehānismiem, tiklīdz tiks izveidota koordinēta starptautiska atbilde uz katastrofu. Palīdzību Latīņamerikas valstij piedāvājušas arī vairākas reģiona valstis, tostarp Kolumbija, Brazīlija, Čīle un Ekvadora.

Postošais notikums notika 24. jūnija vakarā Venecuēlas ziemeļu Karību piekrastē pie Moronas pilsētas, aptuveni 160 kilometru attālumā no Karakasas. Divi spēcīgi pazemes grūdieni ar magnitūdu 7,2 un 7,5 tika reģistrēti ar mazāk nekā minūtes intervālu, kļūstot par visspēcīgākajiem valstī pēdējā gadsimta laikā. Saskaņā ar pagaidu prezidentes Delsi Rodrigezas paziņojumu bojāgājušo skaits jau sasniedzis vismaz 164 cilvēkus, aptuveni tūkstotis guvuši ievainojumus, bet zem gruvešiem joprojām atrodas cilvēki. Katastrofas epicentrs bija La Guairas štats, kur sagrautas vairāk nekā 100 ēkas un pilnībā bloķēta galvenā starptautiskā Simona Bolivāra lidosta. Lai novērstu sekas, Venecuēlas varasiestādes steidzami izveido 200 miljonu dolāru apmērā infrastruktūras atjaunošanas fondu.

Seismiskā tēma tradicionāli ir jutīga pašam Kiprai, kas atrodas uz Āfrikas un Eirāzijas tektonisko plātņu robežas. Salas novērojumu vēsture fiksē regulārus pazemes grūdienus: par vissagraujošāko jaunākajā vēsturē tiek uzskatīta 1953. gada zemestrīce Pafosā, kas izraisīja upurus, bet par visspēcīgāko gadsimta periodā — 6,8 magnitūdas grūdiens tajā pašā reģionā, kas notika 1996. gada 9. oktobrī. No nesenajiem notikumiem izceļama 6,1 magnitūdas zemestrīce 2022. gada janvārī, kas skāra visu Kipras teritoriju, taču bez nopietnām sekām.