Kipra tuvojas gāzes ieguves uzsākšanai no atradnes “Kronos”

Sarunas par gāzes atradnes “Kronos” izstrādi ir noslēguma stadijā, un pirmās dabasgāzes piegādes gaidāmas jau līdz 2028. gada vidum. Par to paziņoja enerģētikas ministrs Mihalis Damianu, komentējot Kipras prezidentūras laikā notikušās ES Padomes sēdes rezultātus.

Pēc ministra teiktā, ja vienošanās tiks panākta tuvāko nedēļu laikā, piegādes varētu sākties jau 2027. gada beigās vai 2028. gada pirmajā pusē. Atradnes izstrādi veic Eni un TotalEnergies konsorcijs, un gāzes transportēšanu plānots veikt caur Ēģiptes Zohr atradni, tālāk nonākot Eiropas tirgos.

Damianu nosauca pašreizējās sarunas par “pozitīvu posmu” Kiprai un visam reģionam, uzsverot, ka dabasgāze tuvākajos gados joprojām būs svarīgs enerģētiskās drošības elements, neraugoties uz ES ilgtermiņa kursu uz dekarbonizāciju.

Ministrs arī atzīmēja, ka citi salas enerģētikas projekti virzās pēc grafika. “Afrodītes” atradnes izstrāde, kuras operators ir Chevron, atrodas provizoriskās projektēšanas (FEED) stadijā, kas ilgs līdz 2027. gada janvārim. Galīgais investīciju lēmums gaidāms pusgada laikā pēc šī posma pabeigšanas, bet piegāžu sākums plānots 2030.–2031. gadā, eksportējot gāzi uz Ēģipti pa cauruļvadu.

Kas attiecas uz ExxonMobil projektiem, arī tie tiek īstenoti saskaņā ar plānu, taču ieguves sākums tehnisko sarežģījumu dēļ tiek prognozēts ap 2033. gadu.

Atsevišķi ministrs ziņoja, ka, sekmīgi īstenojot pašreizējos projektus, Kipra varētu sākt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz Eiropu aptuveni pēc diviem gadiem. Viņš uzsvēra, ka dabasgāze tiek uzskatıta par “pārejas degvielu” ceļā uz tīrāku enerģētiku un ūdeņraža tehnoloģiju attīstību.

Sēdes laikā tika apspriesti arī jautājumi par ES enerģētiskās drošības stiprināšanu, elektrifikācijas paātrināšanu un elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu attīstību kā galveno elementu pārejai uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.