Kristodulidis aicināja ES pēc iespējas drīzāk pieņemt lēmumu par Kipras pievienošanos Šengenas zonai

Kipras prezidents Nikoss Kristodulidis paziņoja, ka republika cenšas panākt politisku lēmumu par pilnīgu pievienošanos Šengenas zonai «pēc iespējas drīzāk». Viņš to sacīja pēc tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu.

2026. gada jūlijā Eiropas Komisija publicēja Kipras gatavības novērtējumu, kurā republikas pieteikumu ieteikts izskatīt prioritārā kārtībā. «Mēs strādājam kopā ar Padomi, tas ir, ar visām dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju, lai šis ļoti svarīgais politiskais lēmums tiktu pieņemts pēc iespējas drīzāk,» sacīja Kristodulidis.

Lēmumu pieņem pašas dalībvalstis ES Padomes Tieslietu un iekšlietu padomes līmenī, turklāt vienprātīgi. «Ir skaidrs, ka lēmumus par to, kad un kā Kipra pievienosies Šengenas zonai, pieņem Padome,» paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Markuss Lammerts. Komisijai oficiālais ziņojums jāiesniedz tuvāko nedēļu laikā.

Pašlaik Šengenas zonā ietilpst 25 ES valstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Kipra un Īrija joprojām ir vienīgās ES valstis, kas tajā neietilpst; Rumānija un Bulgārija tai pievienojās 2025. gada sākumā. Zonā dzīvo vairāk nekā 450 miljoni cilvēku, un viņi gadā veic aptuveni 1,25 miljardus braucienu.

Kiprā no pievienošanās sagaida tūrisma izaugsmi, kā arī vienkāršākus darījumu braucienus, loģistiku un tirdzniecību. Atklāts paliek jautājums par kontroli uz «zaļās līnijas», kas sadala salu: turku kipriešu līderis Tufans Erhürmans brīdināja, ka pievienošanās «var radīt daudz sarežģījumu, īpaši pārvietošanās brīvības jomā».