Korintas kanāls: šaurā ūdens artērija, par kuru cilvēce sapņoja vairāk nekā divus tūkstošus gadu

Ir vietas, kas šķiet tik neticamas, ka grūti noticēt: tās radījis cilvēks, nevis daba. Viens no šādiem inženierijas brīnumiem — Korintas kanāls Grieķijā. Tas ir šaurākais kuģojamais kanāls pasaulē, izcirsts tieši cauri klintij. Tā platums ir tikai apmēram 25 metri, bet stāvās sienas paceļas gandrīz 80 metru augstumā virs ūdens.

Mūsdienās pa kanālu pārvietojas galvenokārt nelieli kruīza kuģi, jahtas un tūrisma kuģi. Kad liels kuģis lēni slīd starp gandrīz vertikālajām klintīm, šķiet, ka tas tik tikko ietilpst šajā akmens koridorā.

Sapnis, kas ir vecāks par diviem tūkstošiem gadu

Ideja savienot Korintas līci Jonijas jūrā ar Saronika līci Egejas jūrā radās jau VII gadsimtā p.m.ē. Pirmais īstenot projektu mēģināja Korintas tirāns Pēriandrs. Tomēr tā laika tehnoloģiju līmenis neļāva paveikt tik grandiozu uzdevumu.

Kanāla vietā tika izbūvēts unikāls ceļš — Diolks. Pa to kuģus izvilka krastā un pārvietoja pāri šaurajam zemesšaurumam uz īpašām koka platformām. Tas ļāva izvairīties no garā un bīstamā ceļa apkārt visam Peloponēsas pussalā.

Vēlāk kanāla būvniecības ideju apsvēra romiešu valdnieki. Vispazīstamākais kļuva imperatora Nērona mēģinājums, kurš 67. gadā m.ē. pat simboliski sāka darbus, pirmais iesitot ar cirtni klintī. Pēc dažādām aplēsēm būvniecībā piedalījās tūkstošiem strādnieku, taču pēc imperatora nāves projekts tika pamests.

Projekts, ko beidzot izdevās pabeigt

Tikai pēc gandrīz diviem tūkstošiem gadu sapnis kļuva par realitāti. 1882. gadā Grieķija uzsāka kanāla būvniecību, izmantojot tajā laikā modernākās inženiertehnoloģijas. Darbi ilga vienpadsmit gadus un tika pabeigti 1893. gadā.

Kanāls ir salīdzinoši neliels garuma ziņā — tikai 6,4 kilometri. Tomēr tā nozīme izrādījās milzīga: tas saīsināja jūras ceļu par aptuveni 400 kilometriem, atbrīvojot kuģus no nepieciešamības apbraukt visu Peloponēsu.

Savam laikam tas bija īsts inženiertehnisks triumfs. Celtniekiem nācās pāršķelt kaļķakmens iežus, izveidojot šauru pāreju ar gandrīz vertikālām sienām.

Kāpēc pa to gandrīz nepārvietojas lieli kuģi

Neskatoties uz vēsturisko nozīmi, Korintas kanāls izrādījās pārāk šaurs mūsdienu kuģošanai.

Tā platums ir aptuveni 25 metri, tāpēc lielākā daļa lielo kravas kuģu un konteinerkuģu vienkārši nespēj to šķērsot. Pat daudzi kruīza laineri šķērso kanālu burtiski ar minimālu rezervi gar bortiem, kas īpaši iespaidīgi izskatās no tiltiem virs pārejas.

Mūsdienās kanālu galvenokārt izmanto tūrisma kuģi, jahtas un nelieli kruīza laineri. Daži kuģi to šķērso ar velkoņu palīdzību — tas palīdz nodrošināt kustības drošību un samazināt viļņu ietekmi uz stāvām sienām, kas periodiski cieš no erozijas un nogruvumiem.

Tūrisma apskates objekts pasaules līmenī

Tagad Korintas kanāls ir viens no pazīstamākajiem Grieķijas apskates objektiem. Šurp katru gadu ierodas simtiem tūkstošu tūristu, lai redzētu, kā milzīgi kuģi burtiski «spiežas» starp klintīm.

Īpaši iespaidīgs ir skats no augšas: no tiltiem paveras panorāma uz šauro zilo ūdens lenti, kas iespiesta starp augstajām kaļķakmens sienām. Ekstrēmo atpūtas veidu cienītāji šeit ierodas arī bungee jumping dēļ — lēciens no tilta virs kanāla tiek uzskatīts par vienu no iespaidīgākajiem Eiropā.

Inženierijas brīnums, kas pārdzīvojis gadsimtus

Korintas kanāls tā arī nekļuva par svarīgāko pasaules transporta artēriju, kā cerēja tā radītāji. Taču tas palika kā cilvēka neatlaidības simbols. Ideja, kas radās vairāk nekā pirms 2 600 gadiem, pārdzīvoja senās valstis, Romas impēriju un viduslaikus, pirms iemiesojās dzīvē.

Mūsdienās šī šaurā pāreja, kuras garums ir tikai 6,4 kilometri, joprojām savieno divas jūras un atgādina, ka dažus cilvēces sapņus ir iespējams īstenot, pat ja tam nepieciešami vairāki gadu tūkstoši.