Kiprā atļāva pretrunīgi vērtētu suņu šaušanu — dzīvnieku aizsardzības aktīvisti ceļ trauksmi

Kiprā uzvirmo viens no skaļākajiem sabiedriskajiem skandāliem pēdējo mēnešu laikā. Jaunais likums par suņu turēšanu, ko varasiestādes gatavoja gandrīz četrus gadus un dēvēja par lielu soli uz priekšu dzīvnieku aizsardzībā, negaidīti nonācis asu strīdu epicentrā. Iemesls — parlamenta grozījumi, kas faktiski atcēla daļu no reformas galvenajiem noteikumiem.

Sākotnēji likums, kas stājās spēkā 2026. gada aprīlī, bija paredzēts, lai pastiprinātu kontroli pār dzīvnieku īpašniekiem un samazinātu pamesto suņu skaitu. Dokuments aizliedza iemidzināt veselus dzīvniekus, ieviesa obligātu kucēnu čipēšanu no divu mēnešu vecuma, prasīja dzīvnieka nāvi reģistrēt pie veterinārārsta, kā arī pastiprināja saimnieku atbildību par mājdzīvnieku turēšanu.

Tomēr jau maijā parlaments pieņēma papildu grozījumus, kas izraisīja asu reakciju no dzīvnieku aizsardzības aktīvistiem, veterinārārstiem un sabiedriskajām organizācijām. Vispretrunīgākais punkts bija policijas un Faunas aizsardzības dienesta tiesību atjaunošana iznīcināt bezpajumtes dzīvniekus gadījumos, kad tie var radīt draudus savvaļas dzīvniekiem vai lauksaimniecības objektiem. Likuma kritiķi uzskata, ka formulējums ir pārāk neskaidrs un baidās, ka tas var novest pie masveida suņu nošaušanas.

Ne mazāk strīdu izraisīja arī lēmums pārcelt obligāto kucēnu čipēšanu no divu līdz sešu mēnešu vecumam. Pēc speciālistu domām, tieši agrīna identifikācija palīdz cīnīties ar dzīvnieku pamešanu un ļauj ātrāk atrast pazudušu suņu īpašniekus. Dzīvnieku aizsardzības aktīvisti ir pārliecināti, ka jaunā norma tikai sarežģīs kontroli pār bezpajumtes dzīvniekiem.

Īpaši asa situācija izskatās uz Eiropas mēroga kursa fona. Maijā ES Padome apstiprināja pirmos vienotos noteikumus suņu un kaķu aizsardzībai, kas paredz obligātu dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, lai uzlabotu to izsekojamību un apkarotu nelikumīgu mājdzīvnieku tirdzniecību.

Skandāls izrādījies tik nopietns, ka Kipras Republikas valdība jau sākusi gatavot jaunu likumprojektu. Varasiestādes atzīst, ka pēc parlamenta ieviestajām izmaiņām likumdošana kļuvusi pretrunīga un tai steidzami nepieciešami labojumi. Amatpersonas plāno atjaunot daļu atcelto normu un novērst strīdīgos noteikumus, kas izraisījuši sabiedrības neapmierinātību.

Mūsdienās dzīvnieku aizsardzības jautājums ir kļuvis par vienu no apspriestākajām tēmām salā. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas pieprasa pilnībā aizliegt veselīgu bezpajumtes suņu iznīcināšanu un saglabāt obligātu agrīnu čipēšanu, savukārt mednieku un zemnieku apvienības uzstāj uz nepieciešamību kontrolēt klaiņojošo dzīvnieku skaitu. Strīds ap likumu jau sen pārsniedzis mājdzīvnieku tēmu un pārvērties diskusijā par to, kādai jābūt mūsdienu sabiedrības attieksmei pret dzīvniekiem.