Lāras pludmalē nelikumīgi uzstāda saulessargus, zviļņus un teltis

Atkal izcēlies strīds par iespēju Lāras aizsargātajā pludmalē Kiprā izveidot organizētu tūrisma zonu. Iemesls bija pludmales teritorijā atklātie saulessargi, zviļņi un teltis, kas uzstādīti, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus.

Lāras pludmale ir viena no svarīgākajām jūras bruņurupuču ligzdošanas vietām Kiprā. Šeit olas dēj zaļie bruņurupuči un karetes.

Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments (DFMR) pēc ziņojumiem par pārkāpumiem atgādināja, ka aizsargājamajā Lāras–Toksēftas teritorijā no 1. jūnija līdz 30. septembrim ir aizliegts uzstādīt saulessargus, zviļņus, teltis un treilerus. Tāpat ir aizliegts palikt pludmalē pa nakti — sākot no vienas stundas pirms saulrieta līdz vienai stundai pēc saullēkta.

Departaments uzsvēra, ka šie ierobežojumi nav ieviesti pirmo gadu. Tie tika noteikti jau 1989. gadā, lai aizsargātu jūras bruņurupuču ligzdošanas vietas. Konstatējot pārkāpumus, DFMR plāno veikt likumā paredzētos pasākumus.

Abas bruņurupuču sugas Kipras tiesību akti aizsargā kopš 1970. gada. To ligzdu aizsardzības programmu Lāras un Toksēftas pludmalēs departaments īsteno kopš 1978. gada.

Lāras–Toksēftas aizsargājamā jūras teritorija aptver piekrastes zonu līdz 90 metru platumā no jūras, kā arī jūras akvatoriju līdz 20 metru dziļumam. Tā stiepjas no Argaki tu Jiusufi ziemeļos līdz Asprosas upes grīvai dienvidos.

Vides aizsardzības komisārs Iliass Mirjandus nosodīja pludmales aprīkojuma uzstādīšanu un vienlaikus pauda bažas par to, cik efektīvi tiek veiktas pārbaudes un piemēroti naudas sodi.

Inijas mēra vietnieks Jangos Cvikos savukārt paziņoja, ka nav pamata uzskatīt, ka aprīkojumu uzstādījuši tieši vietējie iedzīvotāji. Pēc viņa teiktā, vasarā Lāras pludmali apmeklē līdz 300 000 cilvēku.

Cvikos arī atkārtoti aicināja atļaut uzstādīt saulessargus un zviļņus pludmales austrumu, akmeņainajā daļā. Viņš uzskata, ka nepieciešams rast ilgtspējīgu risinājumu, kas ļautu apvienot cilvēku atpūtu, vides aizsardzību un jūras bruņurupuču populācijas saglabāšanu.

Līdzīga situācija jau bija izveidojusies 2023. gadā, kad atkal tika apspriesta organizētas pludmales izveide Lārā. Toreiz Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments iebilda pret atļauju izsniegšanu zviļņu un saulessargu uzstādīšanai, norādot uz tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Teritorija ir aizsargāta saskaņā ar dabas un savvaļas dzīvnieku aizsardzības tiesību aktiem, tā ietilpst Natura 2000 tīklā, kā arī uz to attiecas Barselonas konvencijas Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām.

Pēc departamenta vadības iejaukšanās plāni par organizētas pludmales izveidi toreiz tika apturēti.