Supermārketu apgrozījums Kiprā aug, bet restorāni fiksē zaudējumus

Kiprā kļūst arvien acīmredzamāka pretēja dinamika divās nozarēs: supermārketi demonstrē izaugsmi, savukārt restorāni un kafejnīcas saskaras ar nopietnām grūtībām.

Saskaņā ar Kipras supermārketu asociācijas datiem, nozares apgrozījums 2024. gadā sasniedza 2,3 miljardus eiro, kas ir par 6 % vairāk nekā gadu iepriekš. No 2025. gada janvāra līdz jūlijam lielie veikali, kuru platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus, palielināja apgrozījumu vēl par 4 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā.

Ekonomisti norāda, ka galvenais izaugsmes iemesls ir patērētāju paradumu maiņa. Vairāk iedzīvotāju dod priekšroku gatavošanai mājās, iegādājoties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces supermārketos, nevis regulāri apmeklējot ēdināšanas vietas.

Tajā pašā laikā restorānu un kafejnīcu īpašnieki ziņo par ieņēmumu kritumu. Vasaras mēnešos zaudējumi sasniedza līdz 30 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Neliela atveseļošanās bija novērojama tikai augustā tūristu plūsmas dēļ, tomēr kopējā situācija joprojām ir sarežģīta. Nozares pārstāvji apgalvo, ka pat reformas un jaunas likumdošanas iniciatīvas nevar kompensēt negatīvo faktoru kopumu.

[[adsense-article]]

Eiropas statistikas pārvaldes (Eurostat) dati liecina, ka mazumtirdzniecība Kiprā šobrīd demonstrē vienu no augstākajām izaugsmes tempām Eiropas Savienībā. Jūlijā pārdošanas apjoms palielinājās par 8,5 %, kamēr ES vidējais rādītājs bija 2,4 %. Īpaši izteikta izaugsme vērojama specializētos veikalos: pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi palielināja pārdošanu par 15,3 %.

Tajā pašā laikā arī paši supermārketi saskaras ar vairākām problēmām. Tajās ietilpst elektroenerģijas cenu pieaugums, augsti nomas maksājumi, personāla trūkums un pieaugoša konkurence. Turklāt pircēji arvien biežāk izvēlas pašu zīmolu un akciju preces, kas samazina uzņēmuma rentabilitāti.

Tādējādi Kiprā veidojas divējāda situācija: supermārketi nostiprina savas pozīcijas un palielina apgrozījumu, savukārt restorāni un kafejnīcas piedzīvo lejupslīdi. Eksperti uzskata, ka ēdināšanas nozarei būs jāpielāgojas jaunajai realitātei, jāizvērtē cenu politika un jāmeklē jauni klientu piesaistes veidi.