Olimps oficiāli kļuvis par UNESCO Pasaules mantojuma objektu: leģendārais dievu kalns ieguvis starptautisku aizsardzību

Olimpa kalns — vieta, kas gandrīz trīs tūkstošus gadu tiek uzskatīta par sengrieķu civilizācijas simbolu un divpadsmit olimpisko dievu mājvietu, — oficiāli iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lēmums tika pieņemts 26. jūlijā Pasaules mantojuma komitejas 48. sesijā Dienvidkorejas pilsētā Pusanā pēc Grieķijas vairāk nekā 12 gadus ilgušās kampaņas. Olimps ieguva jaukta mantojuma objekta statusu — gan izcilas dabas, gan kultūras vērtības dēļ.

Grieķijas augstākais kalns, kura augstums sasniedz 2918 metrus, ir pazīstams ne tikai ar savām virsotnēm, bet arī ar milzīgo vēsturisko mantojumu. Tieši šeit saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju atradās Zeva tronis, no kura augstākais dievs vēroja cilvēkus un lēma pasaules likteni. Antīkajā literatūrā Olimps vairākkārt minēts Homēra un Hēsioda darbos, bet tā tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem pasaules kultūras simboliem.

Tomēr Olimpa nozīme sniedzas tālu aiz mitoloģijas robežām. Kalna apkārtnē arheologi ir atklājuši senas svētnīcas, kas veltītas Zevam un citiem dieviem, antīku kulta celtņu paliekas, kā arī agrīnās kristietības kapelas, kas liecina par reģiona nepārtraukto garīgo vēsturi. Tādēļ UNESCO atzina Olimpu par unikālu piemēru tam, cik cieši savijas daba, reliģija un cilvēces vēsture.

Ne mazāk vērtīga ir arī kalnu masīva dabas daļa. Olimps kļuva par Grieķijas pirmo nacionālo parku jau 1938. gadā, bet 1981. gadā ieguva UNESCO biosfēras rezervāta statusu. Šeit sastopamas tūkstošiem augu sugu, no kurām desmitiem ir endēmiskas un nekur citur pasaulē nav sastopamas. Kalna nogāzēs mīt retas ērgļu, kalnu kazu, vilku un citu dzīvnieku sugas, bet krasās augstuma atšķirības rada vairākas dabas zonas — no blīviem mežiem līdz Alpu pļavām un skarbām klinšainām virsotnēm.

Eksperti uzskata, ka jaunais statuss ir īpaši svarīgs tieši tagad. Pēdējos gados tūristu plūsma uz Olimpu ir ievērojami palielinājusies — kalnu katru gadu apmeklē simtiem tūkstošu ceļotāju un alpīnistu. Līdz ar popularitāti pieaug arī slodze uz ekosistēmu: palielinās meža ugunsgrēku, augsnes erozijas un vēsturisko objektu bojāšanas risks. Iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā ļaus piesaistīt papildu starptautiskos resursus dabas saglabāšanai, pastiprināt zinātnisko monitoringu un nodrošināt stingrāku kontroli pār tūrisma attīstību.

Grieķijai UNESCO lēmums kļuva ne tikai par kultūras, bet arī simbolisku uzvaru. Valsts iestādes uzsver, ka Olimps nav vienkārši nacionāls apskates objekts, bet gan cilvēces pasaules mantojuma daļa, kas milzīgi ietekmējusi literatūru, mākslu, filozofiju un mūsdienu populāro kultūru. Olimpa tēls turpina dzīvot grāmatās, kinofilmās, videospēlēs un zinātniskajos pētījumos, paliekot par vienu no atpazīstamākajiem antīkās pasaules simboliem.

Līdz ar Olimpu šogad Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas arī sabiedroto spēku izcelšanās vietas Normandijā, senās Japānas galvaspilsētas Asuka un Fudživara, kā arī Bomas—Badingilo dabas komplekss Dienvidsudānā. Pēc jaunajiem papildinājumiem kopējais UNESCO Pasaules mantojuma objektu skaits sasniedza 1248 objektus 170 pasaules valstīs.