Kipras ekonomikas lejupslīde palēninās

Saskaņā ar atjauninātajiem Kipras Universitātes Ekonomisko pētījumu centra (CypERC) datiem 2026. gada jūlijā Kipras ekonomikas saliktais vadošais indekss (CCLEI) gada izteiksmē samazinājās par 0,43%. Vienlaikus gada kritums bija mazāk izteikts, kas liecina par negatīvās tendences pakāpenisku vājināšanos. Tomēr Kipras ekonomika joprojām saskaras ar īstermiņa riskiem ārējā un ģeopolitiskā spiediena dēļ.

CCLEI indeksu izmanto, lai laikus identificētu iespējamās ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas. To aprēķinot, tiek ņemtas vērā Brent naftas cenas, ekonomiskais noskaņojums Kiprā un eirozonā, nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas līgumu skaits, tūristu ierašanās skaits, bankas karšu darījumu apjoms, mazumtirdzniecības apgrozījums un elektroenerģijas ražošana. Jūlijā indeksu negatīvi ietekmēja ekonomiskā noskaņojuma pasliktināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Brent naftas cenu kāpums un tūristu ierašanās skaita samazināšanās.

Vienlaikus pozitīvu ieguldījumu sniedza nekustamā īpašuma tirgus, mazumtirdzniecība, elektroenerģijas ražošana un bankas karšu darījumi. Tas ļāva daļēji kompensēt citu rādītāju negatīvo ietekmi.  Kopumā ekonomiskais noskaņojums Kiprā jūlijā uzlabojās. ESI-CypERC indekss salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,7 punktiem, turpinot pēdējo mēnešu pozitīvo dinamiku.

Uzticēšanās pieaugumu galvenokārt nodrošināja pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Savukārt būvniecības un rūpniecības sektoros uzticēšanās samazinājās.

Pakalpojumu sektorā uzņēmumi optimistiskāk vērtēja tuvākajos mēnešos gaidāmo apgrozījumu. Mazumtirdzniecībā uzticēšanās pieaug jau otro mēnesi pēc kārtas, ko veicina labvēlīgāks krājumu novērtējums un nākotnes pārdošanas gaidas. Savukārt patērētāji ir mazāk optimistiski noskaņoti. Patērētāju uzticēšanās indekss samazinājās galvenokārt tāpēc, ka mājsaimniecības sliktāk vērtēja savu finansiālo stāvokli un tā izmaiņu gaidas nākotnē.

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība Kiprā jūlijā samazinājās. Tomēr patērētāju vidū tā pieaug jau otro mēnesi pēc kārtas. Vislielākais nenoteiktības pieaugums attiecībā uz nākotnes finansiālo stāvokli tika reģistrēts ģimenēs ar zemiem ienākumiem.

CypERC arī atjaunināja ekonomikas prognozes. Paredzams, ka Kipras reālā IKP pieaugums palēnināsies no 3,8% 2025. gadā līdz 2,7% 2026. gadā, bet 2027. gadā paātrināsies līdz 3,1%.

Saskaņā ar prognozi inflācija pieaugs no 0,1% 2025. gadā līdz 3% 2026. gadā, pēc tam 2027. gadā samazinoties līdz 2,1%.

Kipras ekonomikas perspektīvas negatīvi ietekmē ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Kiprā un eirozonā, energoresursu cenu kāpums, stingrāki finansēšanas nosacījumi un joprojām jūtamās ekonomiskās sekas, ko rada nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Vienlaikus CypERC sagaida, ka Kipras ekonomika saglabās relatīvu noturību, pateicoties zemam bezdarba līmenim, stabilām valsts finansēm un pieaugošam pieprasījumam pēc jauniem mājokļu kredītiem.

Tādējādi ekonomiskā situācija joprojām ir neviennozīmīga: vadošā indeksa gada kritums saglabājas, taču kļūst mazāk izteikts, bet vairāki iekšējie rādītāji turpina atbalstīt ekonomisko aktivitāti.