Priesteris, kurš spēlē doom metal: Grieķijā par negaidītu zvaigzni kļuvis pareizticīgo tēvs ar elektrisko ģitāru

Grieķijā apspriež neparastu mūziķi, kuram izdevies apvienot it kā nesavienojamas lietas. 53 gadus vecais pareizticīgo priesteris Dionisios Tabakis izdevis debijas albumu Paradise Metal, kurā sajaucis doom metal, bizantiešu baznīcas dziedājumus, tehno, dabstepu un pat repu. Pārsteidzošā kārtā šis ieraksts kļuva par vienu no gada visvairāk apspriestajiem darbiem eksperimentālās mūzikas pasaulē.

Albums saņēma augstas kritiķu atzīmes

Par īstu sensāciju kļuva autoritatīvā mūzikas izdevuma Pitchfork recenzija, kas albumam piešķīra 7,6 punktus no 10. Salīdzinājumam — daži kulta ieraksti no Daft Punk un Aphex Twin savulaik no izdevuma saņēma zemākas atzīmes. Pēc recenzijas publicēšanas par grieķu priesteri sāka runāt tālu aiz valsts robežām.

No pirmajiem akordiem līdz pasaules slavai

Albuma tapšanas stāsts izrādījās ne mazāk neparasts nekā pati mūzika.

Spēlēt elektrisko ģitāru Tabakisam iemācīja kaimiņš. Apgūt ierakstīšanu un miksēšanu palīdzēja viņa dēls, bet vokālās partijas izpildīja 23 gadus veca baznīcas draudzes locekle, kura savu balsi ierakstīja tieši viedtālrunī studentu dzīvoklī. Rezultātā albums tika radīts praktiski mājas apstākļos — bez profesionālas studijas un lieliem producentiem.

“Elektrisko ģitāru radīja Dievs”

Neparastais vaļasprieks izraisa pretrunīgu reakciju pareizticīgo garīdznieku vidū.

Pēc Tabakisa teiktā, daži joprojām uzskata elektrisko ģitāru par “velna instrumentu”. Tomēr pats viņš tam kategoriski nepiekrīt.

“Velns neko nevar radīt. Elektrisko ģitāru radīja Dievs,” — saka priesteris.

Viņš ir pārliecināts, ka jebkurš mūzikas instruments var kalpot labajam, ja to izmanto ar pareiziem nodomiem.

Tehno par klosteri un baznīcas repu

Albumā ir kompozīcijas ar neparastiem nosaukumiem, tostarp Techno in a Monastery (“Tehno klosterī”) un You're Flexing Big Time (Church Rap) (“Baznīcas reps”).

Neraugoties uz mūsdienīgajiem ritmiem un smago skanējumu, lielāko daļu tekstu iedvesmojusi pareizticīgo tradīcija, bizantiešu kultūra un reliģiskā filozofija. Pēc autora teiktā, viņš vēlējies atrast muzikālu valodu, kas būtu saprotama jaunajai paaudzei, nepārkāpjot savu ticību.

Mūzika — pēc dievkalpojuma

Neskatoties uz negaidīto popularitāti, Dionisios Tabakis negrasās mainīt sutanu pret skatuvi.

Viņš turpina kalpot pareizticīgo baznīcā Nafplionas pilsētā un ar mūziku nodarbojas tikai brīvajā laikā. Pēc viņa teiktā, neviena muzikālā karjera nevar aizstāt priestera kalpošanu.

“Priesteris spēj veikt to, ko nespēj pat eņģelis,” — viņš skaidro savu lēmumu palikt baznīcā.

Dionisios Tabakisa stāsts kļuvis par spilgtu piemēru tam, kā sena garīgā tradīcija var negaidīti sastapties ar mūsdienu mūzikas žanriem. Kamēr vieni viņa radošumu uztver kā drosmīgu eksperimentu, citi Paradise Metal sauc par vienu no neparastākajiem un oriģinālākajiem muzikālajiem projektiem pēdējos gados.