Deputātu algas izraisīja jaunu diskusiju par varas caurskatāmību un atbildību

Debates par deputātu ienākumiem atkal nonākušas Kiprā sabiedrības uzmanības centrā, pieaugot dzīves dārdzībai un augstām mājokļu, elektroenerģijas un degvielas cenām. Saskaņā ar datiem deputāta gada ienākumi ir aptuveni 99,6 tūkstoši eiro, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz valstī mediāno gada algu, kura tiek lēsta apmēram 23,6 tūkstošu eiro apmērā.

Šāds samērs ierindo Kipru starp Eiropas līderiem plaisā starp parlamentāriešu ienākumiem un iedzīvotāju vidējām algām. Pēc šī rādītāja republika atpaliek tikai no atsevišķām valstīm, piemēram, Grieķijas un Bulgārijas, un apsteidz vairākas lielas Eiropas valstis, tostarp Vāciju, Franciju un Austriju.

Tomēr, kā norāda eksperti, galvenais jautājums ir ne tikai deputātu atalgojuma apmērā. Demokrātiskā sistēmā parlamentāriešiem jāspēj strādāt neatkarīgi un bez finansiāla spiediena, tādēļ pienācīgs atalgojums tiek uzskatīts par pamatotu. Vienlaikus tam jābūt saistītam ar augstu caurskatāmības un atbildības līmeni sabiedrības priekšā.

Šajā sakarā tiek ierosināts īstenot vairākas reformas. To vidū — daļas deputātu atalgojuma piesaiste sēžu apmeklējumam un reālai dalībai parlamenta darbā, stingrāki noteikumi interešu konflikta novēršanai, pastiprināta deputātu un viņu ģimenes locekļu ienākumu izcelsmes kontrole, kā arī efektīvu disciplināro mehānismu ieviešana.

Vienlaikus iniciatīvu autori uzsver, ka diskusijai par algām nevajadzētu novērst uzmanību no plašākām problēmām. Pēc viņu domām, iedzīvotājus vairāk uztrauc jautājumi par pieejamu mājokli, cenu pieaugumu, algu līmeni, pensiju sistēmu un enerģijas izmaksām.

Tiek sagaidīts, ka jaunais parlamenta sastāvs tiks vērtēts nevis pēc saņemto ienākumu apmēra, bet gan pēc spējas risināt sociālekonomiskās problēmas, nodrošināt valsts institūciju darba caurskatāmību un stiprināt sabiedrības uzticēšanos varai.