ANO ģenerālsekretāra personīgā pārstāve Marija Andžela Holgina cer uz Briseli kā Kipras noregulējuma paātrinātāju

ANO ģenerālsekretāra Antónija Gutērreša personīgā pārstāve Kipras jautājumā Marija Andžela Holgina pirms atgriešanās uz salu plāno Briselē rīkot vairākas svarīgas tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Kosta un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. Kā norāda Kipras laikraksta Fileleftheros publikācija, kundze Holgina ir būtiski пересмотрējusi savu attieksmi pret Eiropas Savienības lomu iesaldētā konflikta risināšanā. Ja iepriekš viņa distancējās no Briseles un ES īpašā pārstāvja iecelšanu Kipras jautājumā uztvēra kā iejaukšanos savā mandātā, tad tagad viņa uzskata ES par «vilcienu, kas spēj paātrināt procesu» neformālās piecu pušu sanāksmes priekšvakarā Ženēvā 2026. gada jūlija beigās.

Analītiķi norāda, ka Briseles iesaistīšana saistīta ar nepieciešamību rast ekonomiskus un politiskus stimulus Turcijai, kas progresu Kipras jautājumā saista ar savām prasībām Eiropas Savienībai. Ankara par prioritāti izvirza vīzu režīma liberalizāciju un atvieglošanu Turcijas pilsoņiem, spēkā esošās ES—Turcija muitas savienības modernizāciju, kā arī piekļuvi kopīgiem aizsardzības projektiem Eiropas specializētā fonda SAFE ietvaros. ANO starpniecības misija cenšas atrast saskares punktus, izmantojot šīs tēmas kā sviras, lai mīkstinātu Turcijas puses nostāju gaidāmajās sarunās.

Tomēr diplomātiskie avoti norāda uz dziļu sistēmisku šķēršļu esamību Eiropas virzienā, kuru dēļ attiecības ar Ankaru neietilpst Briseles prioritāro uzdevumu lokā, piekāpjoties Ukrainas krīzei. Galvenais šķērslis muitas savienības atjaunināšanai joprojām ir Turcijas kategoriskais atteikums atvērt savas jūras un gaisa ostas Kipras Republikas kuģiem. Turklāt Grieķija plāno bloķēt Ankaras dalību ES aizsardzības iniciatīvās SAFE, ņemot vērā saglabājošos militāros riskus Egejas jūrā, bet iekšpolitiskā situācija Eiropas galvenajās valstīs padara vīzu režīma liberalizāciju Turcijai īstermiņā nerealizējamu.