Pēdējās diennakts laikā no Marokas uz Spāniju ieradušies gandrīz 50 tūkstoši migrantu

Spānijai piederošais anklāvs Seūta Āfrikas ziemeļu piekrastē saskāries ar jaunu migrācijas krīzi. Pēdējo dienu laikā pilsētā no Marokas ieradušies tūkstošiem nelegālo migrantu, daudzi robežu šķērsojuši peldus, uz piepūšamiem peldriņķiem un nelielās laivās. Strauji pieaugot ieceļotāju skaitam, vietējās varasiestādes paziņojušas, ka izmitināšanas sistēma ir sasniegusi savu iespēju robežas, un pieprasījušas Madridē izsludināt ārkārtas stāvokli.

Saskaņā ar Spānijas varasiestāžu sniegto informāciju tikai pēdējās nedēļas laikā Seūtā ieradušies aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Spānijas Iekšlietu ministrija uzskata, ka situāciju pagaidām izdodas kontrolēt, tomēr uz pilsētu jau nosūtītas papildu policijas vienības un karavīri robežas apsardzes pastiprināšanai.

Maroka notiekošo skaidro ar noziedzīgo tīklu darbību, kas organizē cilvēku nelegālu nogādāšanu pāri robežai, un uzsver, ka sadarbība ar Spāniju migrācijas jomā joprojām ir «paraugprakse».

Eksperti uzskata, ka pašreizējo migrācijas pieaugumu izraisījuši vairāki faktori. Vasarā jūra kļūst mierīgāka, tādējādi bīstamie jūras šķērsojumi kļūst pieejamāki. Vienlaikus vairākās Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valstīs joprojām saglabājas smaga ekonomiskā situācija, bezdarbs, bruņoti konflikti un politiskā nestabilitāte. To aktīvi izmanto noziedzīgas grupas, kas nodarbojas ar cilvēku nelegālu pārvadāšanu, izplatot baumas par «atvērtām robežām» un mudinot migrantus masveidā mēģināt nokļūt Eiropā.

Papildu faktors varētu būt arī nelegālās migrācijas maršrutu maiņa. Pastiprinoties kontrolei atsevišķos Eiropas Savienības ārējās robežas posmos, cilvēku plūsmas nereti novirzās uz citiem virzieniem.

Notikumiem ir nozīme arī Ziemeļkiprai. Situācija Seūtā liecina, ka migrācijas spiediens uz Eiropas Savienības ārējām robežām turpina pieaugt uzreiz vairākos virzienos. Ja rietumos galvenais maršruts joprojām ved no Marokas uz Spāniju, tad Vidusjūras austrumu daļā viens no aktīvākajiem virzieniem joprojām ir Ziemeļkipra. Caur salas ziemeļiem daļa nelegālo migrantu mēģina nokļūt Kipras Republikā, bet pēc tam — citās ES valstīs. Tāpēc Kipras Republikas varasiestādes pēdējos gados ir pastiprinājušas kontroli gar ANO buferzonu, palielinājušas patruļu skaitu un vairākkārt paziņojušas, ka nelegālā migrācija caur salas ziemeļu daļu ir viens no galvenajiem izaicinājumiem valsts un Eiropas drošībai.

Eksperti norāda, ka krīze Spānijā var novest pie vēl stingrākiem ES ārējo robežu aizsardzības pasākumiem, kā arī pie kontroles pastiprināšanas citos migrācijas maršrutos, tostarp Kipras virzienā. Tikmēr Spānija un Maroka turpina koordinēt savu rīcību, cenšoties novērst jaunus masveida nelegālas robežas šķērsošanas mēģinājumus. Ja netiks novērsti migrācijas pamatcēloņi — nabadzība, konflikti un kontrabandistu darbība — līdzīgas krīzes, pēc speciālistu domām, atkārtosies.