Ķīnā vecāki sūta bērnus uz darba nometnēm

Ķīnā popularitāti iegūst neparastas vasaras nometnes, uz kurām vecāki par samaksu sūta bērnus “mācīties dzīvi”. Parasto izklaides iespēju vietā skolēnus sagaida lauku dzīve, fizisks darbs un gandrīz pilnīga atteikšanās no gadžetiem. Šādas nometnes jau darbojas Sičuaņas, Junaņas un Guidžou provincēs.

Programma ir maksimāli tāla no ierastās bērnu atpūtas: dalībnieki ceļas agri no rīta, rok un pārdod kartupeļus, tīra mizu, nes malku un baro cūkas un citus mājlopus. Bērniem atņem telefonus, bet dažās nometnēs nepieciešamās lietas sadala atkarībā no paveiktā darba apjoma. Par desmit dienu maiņu vecāki maksā vairāk nekā 4000 juaņu, bet mēnesis šādas “atpūtas” var maksāt vairāk nekā 10 000 juaņu — aptuveni 1500 dolāru.

Īpaši pretrunīga programmas daļa ir sodi. Ja bērns netiek galā ar uzdevumu, viņa ēdienkarte var tikt samazināta līdz kartupeļiem vien. Vienlaikus organizatori apgalvo, ka viņu mērķis ir parādīt bērniem, cik grūti tiek nopelnīta nauda un nodrošināts ikdienas komforts, kā arī iemācīt viņiem novērtēt vecāku darbu. Dažās nometnēs dalībniekiem papildus liek rakstīt vēstules uz mājām un pēc darba dienas pārrunāt savus iespaidus.

Video no šādām nometnēm ātri izplatījās Ķīnas sociālajos tīklos: kadros bērni darba laikā raud un lūdz vest viņus mājās. Vienā no video bērns bija tik ļoti noguris, ka paziņoja — viņš ir gatavs darīt jebko, tikai ne nodarboties ar lauku darbiem. Tomēr ir arī vecāki, kuri eksperimentu uzskata par veiksmīgu: viens no tēviem pastāstīja, ka viņa meita sākumā nepārtraukti sūdzējusies, bet vēlāk iesaistījusies darbā un pat sākusi to izbaudīt.

Tomēr speciālistu attieksme pret šādu pieeju ir neviennozīmīga. Ķīnas eksperti brīdina, ka mākslīga ekstrēmu apstākļu radīšana pati par sevi negarantē audzinošu efektu: pēc atgriešanās mājās bērni var ātri atgriezties pie iepriekšējiem paradumiem. Vienā no aprakstītajiem gadījumiem septiņus gadus veca meitene pēc desmit dienām nometnē joprojām bija slinka un izvēlīga ēdiena ziņā.

Turklāt runa nav par valsts izveidotām labošanas iestādēm, bet gan par komerciālām vasaras programmām, kuras vecāki apmaksā brīvprātīgi. To popularitāte liecina par diezgan neparastu Ķīnas ģimeņu pieprasījumu: tā vietā, lai pasargātu bērnus no smaga darba, vecāki tagad ir gatavi maksāt par iespēju uz laiku nosūtīt viņus uz apstākļiem, kas maksimāli atšķiras no ērtās pilsētas dzīves.