Ļaunā acs Ziemeļkiprā: kāpēc zilās acis karājas pie mājām, automašīnās un pat sienās

Ja pastaigājas pa Ziemeļkipras ielām un uzmanīgi raugās apkārt, agrāk vai vēlāk noteikti pamanīs vienu neparastu simbolu — mazu zilu aci. Tā karājas virs māju durvīm, rotā veikalus un restorānus, ir sastopama automašīnās, uz rokassprādzēm un kaklarotām, bet dažkārt ir iestrādāta tieši vecu ēku sienās un arkās.

Šo amuletu sauc par Nazar Boncuğu — burtiski “nazara krellīte”. Turku un Kipras turku tradīcijā tam piedēvē spēju pasargāt cilvēku, māju vai īpašumu no tā dēvētās “ļaunās acs” — nazar.

Mūsdienās zilā acs vienlaikus ir tautas kultūras daļa, rotājums un populārs suvenīrs. Taču aiz šī vienkāršā simbola slēpjas daudz senāks priekšstats — ticība tam, ka cilvēka skatiens var citam cilvēkam atnest nelaimi.

Kas ir “ļaunā acs”

Priekšstats par noskaušanu ir izplatīts daudzās Vidusjūras reģiona, Tuvo Austrumu un citu reģionu kultūrās. Tradicionālajos ticējumos tika uzskatīts, ka noteikts skatiens var izraisīt slimību, neveiksmi vai citu nelaimi.

Turklāt par bīstamu varēja uzskatīt ne tikai tāda cilvēka skatienu, kurš izjūt atklātu nepatiku.

Saskaņā ar tradīcijas aprakstu, ko publicējis Visit North Cyprus, noskaušanu varēja izraisīt naids, skaudība un pat pārmērīga apbrīna. Tas nozīmē, ka cilvēkam kaitējumu ne vienmēr nodarīja tīši.

Tieši tāpēc radās ideja par īpašu aizsardzības simbolu — aci, kurai bija jāstājas pretī citai acij.

Kāpēc amulets izskatās tieši kā acs?

Nazar Boncuğu ir stikla krelle ar koncentriskiem krāsainiem apļiem, kas atgādina cilvēka aci.

Tradicionālajā priekšstatu sistēmā tā ir sava veida aizsardzības amulets. Tās nozīme nav saistīta ar to, ka stiklam piemistu pierādītas pārdabiskas īpašības, bet gan ar tautas ticējumu, saskaņā ar kuru šāds simbols spēj novērst vai neitralizēt noskaušanu.

UNESCO apraksta Nazar Boncuğu kā ar rokām izgatavotu acs formas stikla krelli, ko Turcijā izmanto tieši kā līdzekli aizsardzībai pret “ļauno aci”. Amuletus var izmantot kā rotājumus vai dekoratīvus elementus.

Kāpēc tā ir zila?

Visatpazīstamākais nazara krelles variants ir zila acs ar baltu un melnu centru. Tomēr tradicionālās krelles neaprobežojas tikai ar šīm krāsām.

UNESCO dokumentācijā par Nazar Boncuğu tradīciju minēti arī balti, dzelteni, zili, zaļi, brūni, sarkani un citi stikla toņi. Galvenā atšķirība ir raksturīgais zīmējums, kas atgādina aci.

Mūsdienu suvenīru varianti var izskatīties ļoti atšķirīgi — no mazām vienkāršām pērlītēm līdz lieliem dekoratīviem paneļiem.

Tas nav tikai suvenīrs

Mūsdienās nazaru var iegādāties gandrīz jebkurā Ziemeļkipras tūrisma rajonā. Taču tā izmantošana nebūt neaprobežojas ar tūrisma tirdzniecību.

Visit North Cyprus norāda, ka zilās krelles var redzēt mājās, automašīnās, veikalos un restorānos, kā arī rotaslietās. Īpaši neparasti izskatās gadījumi, kad mazā acs ir tieši iestrādāta sienās vai arkās.

Tāpēc pastaigas laikā pa Kirēnijas, Famagustas vai Nikosijas vecajiem kvartāliem ir vērts pievērst uzmanību fasāžu detaļām. Dažkārt neliels zils aplis mūrī izrādās nevis nejaušs dekoratīvs elements, bet gan daļa no tradicionālā priekšstata par mājas aizsardzību.

No kā nazaram vajadzētu aizsargāt?

Tradicionālajā priekšstatā amuletam vajadzētu pasargāt no nazar — noskaušanas — un ar to saistītām nelaimēm, tostarp neveiksmēm un slimībām. Tieši tā šo tradīciju apraksta Visit North Cyprus.

Tajā pašā laikā ir svarīgi nošķirt kultūras tradīciju no zinātniska skaidrojuma.

Nav zinātnisku pierādījumu tam, ka stikla krelle spētu fiziski atstarot “negatīvo enerģiju”, novērst slimības vai kādā citā pārdabiskā veidā ietekmēt notikumus.

Tās nozīme galvenokārt ir kultūras un simboliska.

Kur šī paraža radās?

Te sākas visinteresantākā stāsta daļa.

Pats priekšstats par “ļauno aci” nav uzskatāms tikai par turku vai Kipras tradīciju. Līdzīgi ticējumi pastāvēja dažādās Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu kultūrās.

Savukārt Nazar Boncuğu tā mūsdienu veidolā ir īpaši cieši saistīts ar turku kultūru un tradicionālo stikla izstrādājumu amatniecību.

Turcijas kultūras portāls norāda, ka šādu krellīšu izgatavošana tradicionāli attīstījās, cita starpā, Izmiras apkārtnē. Görece un Nazarköy ciemos tradicionālā stikla nazaru izgatavošana turpinās arī mūsdienās.

Tādējādi precīzāk būtu teikt nevis to, ka “zilā acs Ziemeļkiprā parādījās pirms tūkstošiem gadu”, bet gan runāt par plašāku seno ticību noskaušanai, kas mūsdienu nazara krelles formā īpaši spēcīgi attīstījusies turku kultūrā.

Kā izgatavo īstu Nazar Boncuğu?

Tradicionālais nazars nav vienkārši nokrāsots stikla gabals.

UNESCO apraksta šo amatu kā darbu ar izkausētu stiklu, ko karsē krāsnīs un veido ar metāla instrumentu palīdzību. Pēc tam meistars uzklāj dažādu krāsu stikla slāņus, izveidojot raksturīgo acs zīmējumu.

Tieši tāpēc nazaru izgatavošana tiek uzskatīta par atsevišķu tradicionālu amatu.

Turklāt šī tradīcija tiek nodota no meistara māceklim. UNESCO norāda, ka tradicionālā izgatavošana ir īpaši saistīta ar Turcijas rietumiem.

Vai tiesa, ka nazars ir iekļauts UNESCO sarakstā?

Šeit ir svarīga nianse.

Dažkārt var sastapt apgalvojumu, ka Nazar Boncuğu ir UNESCO nemateriālais mantojums. Tas nav korekti.

Turcija patiešām iesniedza pieteikumu “Craftsmanship, practices and beliefs of Nazar Boncuğu charms” iekļaušanai Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Tomēr UNESCO norāda, ka pieteikumu atsauca valsts, kas to bija iesniegusi.

Tāpēc šodien nevar rakstīt, ka nazara krelle ir oficiāli iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā.

Tajā pašā laikā pašu tradīciju UNESCO ir labi dokumentējusi kā Turcijas kultūras un amatniecības mantojumu.

Kāpēc nazars ir tik populārs Ziemeļkiprā?

Ziemeļkipra vēsturiski atradās dažādu Vidusjūras kultūru krustpunktā. Mūsdienu Kipras turku kultūrā ir daudz tradīciju, kas saistītas ar turku un plašāku Vidusjūras austrumu kultūrtelpu.

Tāpēc nazars šeit ir kļuvis par ierastu ikdienas dzīves sastāvdaļu.

To var redzēt:

• virs mājas ieejas;
• automašīnās;
• veikalos un restorānos;
• rotaslietās;
• līdzās interjera priekšmetiem;
• ēku dekoratīvajos elementos;
• tūrisma suvenīros.

Izveidojas interesants paradokss: viens un tas pats priekšmets vienlaikus var būt ģimenes aizsargs, interjera daļa un parasts tūrisma suvenīrs.

Ko nozīmē saplīsusi acs?

Mūsdienu tautas kultūrā var sastapt uzskatu, ka tad, ja nazars saplīst, tas it kā “uzņēmis sev” noskaušanu un izpildījis savu funkciju.

Tomēr tas ir tikai ticējums, nevis vēsturiski konstatēts fakts.

Tāpēc nevar apgalvot, ka saplīsis amulets patiešām būtu “absorbējis negatīvo enerģiju”. Taču pats šāds skaidrojums labi parāda, cik dziļi šis simbols ir iesakņojies tautas kultūrā.

Kāpēc šī tradīcija saglabājusies XXI gadsimtā?

Droši vien tieši tas padara nazaru īpaši interesantu.

Mūsdienās cilvēki dzīvo modernās mājās, brauc ar automašīnām, izmanto viedtālruņus un strādā digitālajā ekonomikā. Taču virs jaunas mājas durvīm joprojām var karāties maza zila acs.

Vienam cilvēkam tā var būt īsts aizsargs.

Citam — ģimenes tradīcija.

Trešajam — skaists dekoratīvs elements.

Bet tūristam — neparasts suvenīrs.

Un visas šīs nozīmes var pastāvēt vienlaikus.

Mazs simbols ar lielu vēsturi

Ziemeļkipras zilā acs ir labs piemērs tam, kā seni priekšstati nepazūd līdz ar mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju parādīšanos.

Mainās ēkas, automašīnas, apģērbs un dzīvesveids, bet simbols paliek.

Tas atgādina par senām cilvēku bailēm no skaudības un nelabvēlības — un vienlaikus par centieniem aizsargāt savu māju, ģimeni un labklājību.

Tāpēc nākamreiz, kad ieraudzīsiet mazu zilu aci uz mājas durvīm Kirēnijā, uz vecas ēkas sienas Famagustā vai vietējā veikalā, nevajadzētu to uztvert tikai kā tūrisma nieciņu.

Aiz tā stāv vesela kultūras tradīcija — ticība skatiena spēkam un vēlme aizsargāties no tā, ko cilvēks nespēj kontrolēt.

Un, iespējams, tieši tāpēc viena maza stikla acs jau sen ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Vidusjūras austrumu vizuālajiem simboliem.