Kipra ieņem trešo vietu ES pēc ukraiņu skaita ar pagaidu aizsardzību

Kipra ieņem trešo vietu Eiropas Savienības valstu vidū pēc pagaidu aizsardzības saņēmēju no Ukrainas skaita uz 1 000 iedzīvotājiem. Jūnijā šis rādītājs bija 26,8 cilvēki uz 1 000 iedzīvotājiem, ziņo Eurostat.

2026. gada jūnijā Kiprā atradās 31 690 cilvēku ar pagaidu aizsardzību no Ukrainas. Maijā viņu skaits bija 31 620.

Augstākais rādītājs reģistrēts Čehijā — 35,8 cilvēki uz 1 000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ir Slovākija — 27,2. Vidēji ES uz 1 000 iedzīvotājiem ir 9,8 pagaidu aizsardzības saņēmēji.

2026. gada 30. jūnijā ES valstīs pagaidu aizsardzības statuss bija 4,41 miljonam cilvēku, kuri bija pametuši Ukrainu. Salīdzinājumā ar maija beigām viņu skaits palielinājās par 24 380 cilvēkiem jeb 0,6%.

Visvairāk pagaidu aizsardzības saņēmēju atradās Vācijā — 1 286 230 cilvēku, kas veido 29,2% no kopējā skaita ES. Tai seko Polija — 961 170 cilvēku jeb 21,8%, un Čehija — 390 810 cilvēku jeb 8,9%.

Salīdzinājumā ar maija beigām pagaidu aizsardzības saņēmēju skaits palielinājās 24 no 27 ES valstīm.

Lielākais pieaugums absolūtos skaitļos reģistrēts Itālijā — par 4 115 cilvēkiem, Čehijā — par 3 835 un Vācijā — par 2 960.

Pagaidu aizsardzības saņēmēju skaits samazinājās Polijā — par 6 335 cilvēkiem, Beļģijā — par 35 un Īrijā — par 15.

Saskaņā ar Eurostat datiem 98,5% pagaidu aizsardzības saņēmēju ES jūnija beigās bija Ukrainas pilsoņi. Pieaugušas sievietes veidoja 43,4% no kopējā skaita, pieauguši vīrieši — 27%, bet nepilngadīgie — 29,6%.

Pagaidu aizsardzība tiek piešķirta saskaņā ar ES Padomes 2022. gada 4. marta lēmumu, kas tika pieņemts pēc masveida cilvēku pārvietošanās no Ukrainas sākuma saistībā ar karu.

2025. gada 13. jūnijā Eiropadome apstiprināja pagaidu aizsardzības pagarināšanu Ukrainas pilsoņiem līdz 2027. gada 4. martam.