Piens — zelta cenā, gaļa — teju par velti: kas pārsteidza ar pārtikas cenām Kiprā

Kad Kipras iedzīvotāji sūdzas par dārgu dzīvi, visbiežāk runa ir par pārtiku. Tomēr jaunākie Eurostat dati par 2025. gadu rāda, ka situācija ir daudz interesantāka par ierasto tēzi «uz salas viss ir dārgs». Patiesībā Kipra izrādījusies kontrastu valsts: dažas pārtikas preces šeit ir ievērojami dārgākas par vidējo Eiropā, bet citas — jūtami lētākas.

Pētījums atklāj interesantu paradoksu. Lai gan pircēji sāpīgi reaģē uz piena un siera cenām, viņi nereti par gaļu, dārzeņiem un augļiem maksā mazāk nekā eiropieši. Kas notiek ar cenām uz salas un kāpēc Kipras iedzīvotāja pārtikas grozs izskatās tik neparasts?

Piena produkti: vissāpīgākais trieciens maciņam

Visredzamāk Kipra izceļas piena, sieru un olu kategorijā. Cenu indekss šeit ir 127,1 punkts pie vidējā Eiropas līmeņa 99,9. Citiem vārdiem sakot, piena produkti uz salas ir gandrīz par trešdaļu dārgāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Pēc šī rādītāja Kipra ir viena no dārgākajām valstīm Eiropā. Augstākas cenas ir tikai Grieķijā, kur indekss sasniedz 129,9 punktus. Salīdzinājumam: Vācijā rādītājs ir 96,1 punkts, Spānijā — 95,3, bet Polijā — tikai 92,7.

Daudzām ģimenēm tas nozīmē, ka visikdienišķākie produkti — piens brokastīm, siers sviestmaizēm vai olas cepšanai — kļūst par vienu no jūtamākajām izdevumu pozīcijām. Īpaši to jūt ģimenes ar bērniem, kurām šādi produkti ir ikdienas uztura sastāvdaļa.

Sviests dārgāks, bet ir valstis, kur ir vēl sliktāk

Arī kategorija, kas saistīta ar eļļām un taukiem, pircējus neiepriecina. Cenu indekss Kiprā sasniedza 113,4 punktus, kas par vairāk nekā 14 % pārsniedz vidējo rādītāju ES.

Taču šeit sala tomēr neietilpst absolūto dārdzības līderu vidū. Piemēram, Latvijā indekss sasniedza 145,1 punktu, bet Igaunijā — 127,2. Savukārt Spānija joprojām ir īsts Eiropas paradīzes stūrītis olīveļļas cienītājiem ar tikai 73,2 punktu indeksu.

Šī atšķirība parāda, cik ļoti produktu cenu ietekmē klimata apstākļi, pašražošanas apjomi un importa izmaksas.

Maize bez pārsteigumiem

Ja piena plaukti pircējus dara nervozus, tad maizes un graudaugu cenas izskatās visai paredzamas. Kiprā indekss ir 104,2 punkti pie vidējā Eiropas līmeņa 103,3.

Šī ir viena no retajām kategorijām, kur sala gandrīz pilnībā sakrīt ar ES vidējiem rādītājiem. Ne rekordlielas dārdzības, ne īpaša izdevīguma te nav.

Dārzeņi un augļi: patīkams izņēmums

Uz dārgo piena produktu fona īpaši negaidīti izskatās svaigās lauksaimniecības produkcijas cenas. Augļi un rieksti Kiprā maksā mazāk nekā vidēji Eiropā: indekss ir 95 punkti pret 104,2 ES.

Līdzīga situācija vērojama arī dārzeņiem. Šeit rādītājs ir 90,6 punkti, kamēr vidējais līmenis Eiropas Savienībā sasniedz 101,9.

Noslēpums ir vienkāršs: Kipras klimats ļauj audzēt daudzu veidu dārzeņus un augļus praktiski visu gadu. Kamēr Ziemeļeiropas iedzīvotāji vairāk maksā par importēto produkciju, uz salas vietējā ražošana palīdz noturēt cenas salīdzinoši pieejamā līmenī.

Pircējiem tas nozīmē, ka svaigi salāti, citrusaugļi un sezonas augļi joprojām ir viena no izdevīgākajām pārtikas groza pozīcijām.

Gaļa — negaidīta Kipras priekšrocība

Pētījuma īstais pārsteigums saistīts ar gaļas cenām. Pretēji izplatītajam priekšstatam par salu dzīves dārdzību tieši šī kategorija padara Kipru par vienu no pievilcīgākajiem tirgiem ES valstīs.

Gaļas cenu indekss ir tikai 85,5 punkti pie vidējā Eiropas rādītāja 106.

Salīdzinājumam, Vācijā indekss sasniedz 112,3 punktus, Grieķijā — 95,2, bet Luksemburgā — iespaidīgus 137 punktus.

Sanāk, ka gaļas produkti Kiprā patērētājiem izmaksā būtiski lētāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Kopējās inflācijas apstākļos tas kļūst par svarīgu ģimenes budžeta atbalsta faktoru.

Zivis: gandrīz Eiropas vidējā cena

Varētu šķist, ka salu valstij vajadzētu piedāvāt vienas no lētākajām zivju un jūras velšu cenām. Tomēr statistika rāda sarežģītāku ainu.

Zivju cenu indekss Kiprā ir 103,2 punkti pie vidējā Eiropas līmeņa 100,7. Tas nozīmē, ka cenas praktiski sakrīt ar ES vidējo.

Salīdzinājumam, Austrijā rādītājs sasniedz 123,5 punktus, bet Grieķijā — 112,7. Tādējādi zivis Kiprā nav ne īpaši dārgas, ne īpaši lētas.

Eiropa joprojām ir ļoti atšķirīga

Eurostat dati apstiprina: neskatoties uz kopējo tirgu, Eiropa joprojām ir liela cenu atšķirību kontinents.

• 2025. gadā Spānija kļuva par valsti ar zemākajām eļļu un tauku cenām, savukārt Latvija uzrādīja visaugstākos rādītājus šajā kategorijā.
• Rumānija izrādījās vispieejamākā valsts dārzeņu un augļu ziņā, bet Francija — viena no dārgākajām.
• Savukārt Dānija saglabāja reputāciju kā valsts ar visaugstākajām pārtikas cenām kopumā.

Uz šī fona Kipra ieņem viduspozīciju. To nevar saukt ne par īpaši dārgu, ne par īpaši lētu valsti.

Galvenais secinājums: Kiprā nav dārgs viss

Pētījums lauž populāro mītu, ka uz salas visām pārtikas precēm ir vienādi augstas cenas. Realitāte ir daudz sarežģītāka. Kiprieši tiešām pārmaksā par pienu, sieru, olām un dažām importētām precēm. Taču vienlaikus viņi ietaupa uz gaļas, dārzeņu un augļu cenām.

Ģimenes budžetam tas nozīmē, ka patēriņa paradumi kļūst arvien svarīgāki. Tie, kuri izvēlas vietējo produkciju, var būtiski ietaupīt pat turpinoties dzīves dārdzības pieaugumam.

Tāpēc Eurostat statistika šodien ir ne tikai ciparu kopums. Tā parāda, kā mainās cilvēku ikdiena un kāpēc parasts veikala apmeklējums arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajām tēmām sarunās pie ģimenes galda.