Nicosia, CY
30°C
3.6 m/s
39%

Makšķerēšana Kipras Republikā

Updated: 2 months ago

Kipras Republikā noteikumi ir atkarīgi no makšķerēšanas veida: valsts licence tiek noformēta makšķerēšanai no kuģa, zemūdens medībām un makšķerēšanai ūdenskrātuvēs. Parastai makšķerēšanai jūrā ar makšķeri no krasta atsevišķa licence šajā pakalpojumā nav paredzēta, tomēr ir spēkā vispārējie aizliegumi, minimālie nozvejas izmēri un ierobežojumi aizsargājamās teritorijās. Atpūtas makšķerēšanā iegūto lomu nedrīkst pārdot. Zilās tunzivis ķert nedrīkst, bet albakoram katru gadu ir noteikti lieguma periodi.

Makšķerēšana Kipras Republikas piekrastē

Kādas licences ir nepieciešamas makšķerēšanai

Atpūtas makšķerēšanā jūrā ir svarīgi nošķirt makšķerēšanu no krasta, no kuģa un zemūdens medības. Licences izsniedz Kipras Republikas Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments, bet pēc apmaksas saņemtais apstiprinājums ir kvīts — tā ir jāsaglabā un jābūt līdzi.

Makšķerēšanas veids Kas nepieciešams Maksā 2026. gadā
Makšķere no jūras krasta Atsevišķa licence valsts pakalpojumā netiek noformēta —
Makšķerēšana no laivas vai cita kuģa Licence kuģim 35 €
Zemūdens medības ar harpūnu Zemūdens medību licence 35 €
Ūdenskrātuves Licence vienai vai visām ūdenskrātuvēm 17 € vai 35 €

Visas šīs licences ir derīgas līdz izsniegšanas gada 31. decembrim. Detalizēta informācija par noformēšanu un apmaksu ir pieejama rakstā «Kā apmaksāt makšķerēšanas licenci Kipras Republikā».

Cy-FIS makšķerēšanai no kuģa

Atpūtas licences īpašniekiem katrs izbrauciens jūrā ir jāreģistrē lietotnē Cy-FIS: maršruts, makšķerēšanas veids un loms. Lietotne kartē arī parāda teritorijas ar ierobežojumiem. Makšķerēšanai no krasta Cy-FIS izmantošana ir brīvprātīga, taču tā palīdz iepriekš pārbaudīt piekrastes posmu.

Ko ķer pie Kipras krastiem

Piekrastes ūdeņos un rifu tuvumā visbiežāk sastopami jūras plauži un citas spāru dzimtas zivis, kefale, sarkanais jūras plaudis, stavridas, makreles, trušzivis un astoņkāji. Loma sastāvs ir atkarīgs no sezonas, dziļuma, straumes un konkrētās vietas: zivs nav garantēta pat populārā vietā.

Pirms loma paturēšanas pārbaudiet tā sugu un izmēru atbilstoši Zivsaimniecības departamenta spēkā esošajiem nosacījumiem. Atsevišķām sugām ir noteikti minimālie izmēri. Piemēram, balto jūras plauzi drīkst paturēt no 23 cm, doradu — no 20 cm, jūras asari — no 25 cm, bet grupērus — no 45 cm. Mazās zivis jāatlaiž nekavējoties un pēc iespējas saudzīgāk.

Tuncis: atļautie periodi un aizliegumi

Jautājums par “tunča sezonu” ir jāprecizē atkarībā no sugas. Atpūtas makšķerēšanai Kiprā nav universālas sezonas, kurā būtu atļauts ķert jebkuru tunča sugu.

  • Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) — atpūtas makšķerniekiem tās ķeršana, paturēšana un izcelšana krastā ir aizliegta visu gadu. Nejaušas noķeršanas gadījumā zivs nekavējoties jāatlaiž, pēc iespējas samazinot tās traumēšanu.
  • Albakors (Thunnus alalunga) — tā ieguve, tostarp kā piezveja, ir aizliegta no 1. līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim ieskaitot. Uz kuģiem attiecas arī ikgadējie Zivsaimniecības departamenta nosacījumi par licences noformēšanas termiņu un deklarāciju.

Zobenzivis, haizivis un rajas arī neietilpst atļautajā atpūtas lomā. Nejaušas noķeršanas gadījumā tās nekavējoties jāatbrīvo.

Galvenie noteikumi atpūtas makšķerēšanai

  • Nepārdodiet lomu un neizmantojiet to komerciāliem mērķiem.
  • Ievērojiet minimālos izmērus un sugu limitus. Piemēram, vienā izbraucienā vai 24 stundu laikā drīkst paturēt ne vairāk kā vienu tumšo grupēru vai parasto zobani — uz vienu makšķernieku vai kuģi.
  • Neapstrādājiet lomu uz kuģa vai krastā, izņemot ķidāšanu un zvīņu notīrīšanu. Pārvadāšanas laikā zivij jābūt nogrieztam astes spuras augšējam staram: šis noteikums palīdz atšķirt atpūtas lomu no komerciālas nozvejas.
  • Ja izvēlētajam makšķerēšanas veidam licence ir nepieciešama, glabājiet pie sevis tās apmaksas kvīti.
  • Makšķerējot no kuģa, ievērojiet ierobežojumus attiecībā uz rīkiem un ievadiet Cy-FIS informāciju par katru izbraucienu.
  • Neatstājiet auklu, āķus, iepakojumu un citus atkritumus krastā vai jūrā.

Aizsargājamās teritorijas un drošība

Kipras Republikā ir jūras aizsargājamās teritorijas, kurās aizliegumi var būt pastāvīgi vai sezonāli. Sešās jūras aizsargājamās teritorijās ar mākslīgajiem rifiem makšķerēšana ar jebkādiem rīkiem ir aizliegta. Pirms došanās pārbaudiet vietu Cy-FIS kartē un Zivsaimniecības departamenta aktuālajos paziņojumos.

Nelietojiet uzturā sudrabvaigu adatzivi (Lagocephalus sceleratus): šī zivs satur tetrodotoksīnu un ir bīstama cilvēkiem. Ja neesat pārliecināts par zivs sugu, labāk to nofotografēt, atlaist un precizēt informāciju pie speciālistiem.

Glosārijs

Cy-FIS

Oficiāla lietotne atpūtas makšķerēšanas uzskaitei un ierobežojumu pārbaudei kartē.

Albakors

Tunča suga (Thunnus alalunga), kurai Kiprā ir noteikti ikgadēji lieguma periodi.

Jūras aizsargājamā teritorija

Jūras teritorija ar īpašiem apmeklēšanas, noenkurošanās un makšķerēšanas noteikumiem.

Piezveja

Zivs vai cits dzīvnieks, kas nejauši noķerts, ķerot mērķa sugu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai makšķerei no krasta ir nepieciešama licence?

Valsts pakalpojums izsniedz licences kuģiem, zemūdens medībām un ūdenskrātuvēm; atsevišķa jūras makšķerēšanas licence no krasta tajā nav pieejama. Taču ierobežojumi attiecībā uz sugām, izmēriem un teritorijām ir obligāti arī makšķerēšanai no krasta.

Vai Kiprā drīkst noķert tunzivi?

Atpūtas makšķerniekiem zilās tunzivis ķert nedrīkst. Albakora ieguvei ir noteikti ikgadēji lieguma periodi: marts, kā arī oktobris un novembris. Pirms došanās jūrā pārbaudiet savai laivai aktuālos nosacījumus.

Vai noķerto zivi drīkst pārdot?

Nē. Atpūtas makšķerēšanā iegūto lomu nedrīkst pārdot vai izmantot komerciāliem mērķiem.

Kur pārbaudīt aizliegumus konkrētā līcī?

Pārbaudiet karti Cy-FIS un Kipras Republikas Zivsaimniecības un jūras pētniecības departamenta oficiālos paziņojumus.

Ko darīt ar indīgu zivi?

Neēdiet nepazīstamu zivi. Sudrabvaigu adatzivs ir bīstama tetrodotoksīna dēļ; to nedrīkst lietot uzturā.

Oficiālos nosacījumus un iespējamos pagaidu ierobežojumus publicē Kipras Republikas Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments.

Komentāri (0)