Eiropa piedzīvo rekordlielu karstumu: temperatūra sasniedz +45 °C, pieaug bojāgājušo skaits, varas iestādes slēdz skolas

Eiropu pārņēmusi viena no spēcīgākajām karstuma viļņiem visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Daudzās valstīs temperatūra pārsniedza +40 °C, bet atsevišķos Spānijas reģionos sasniedza +45 °C. Ekstrēmais karstums jau ir izraisījis simtiem nāves gadījumu, satiksmes un enerģētikas darbības traucējumus, skolu slēgšanu un ārkārtas ierobežojumu ieviešanu.

Saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas datiem, šis karstuma vilnis kļuvis par vienu no apjomīgākajiem pēdējās desmitgadēs un skāris praktiski visu Rietumeiropu, Centrāleiropu un Austrumeiropu.

Francija: skolas tiek slēgtas, ārsti fiksē mirstības pieaugumu

Francijā varas iestādes ieviesušas maksimālo laikapstākļu bīstamības līmeni uzreiz desmitiem departamentu. Ekstremālās temperatūras dēļ tika slēgtas daudzas skolas un bērnudārzi, kā arī atcelti vai pārcelti masu pasākumi. Vairākās pilsētās ierobežota alkohola tirdzniecība un lietošana ielās, jo tas būtiski palielina karstuma dūriena un atūdeņošanās risku.

Valsts medicīnas dienesti strādā pastiprinātā režīmā. Saskaņā ar Francijas veselības aizsardzības iestāžu sākotnējo novērtējumu, tikai dažu dienu laikā karstums kļuvis par aptuveni 1000 papildu nāves gadījumu cēloni, un lielākā daļa no tiem bijuši cilvēki vecumā virs 65 gadiem. Vienlaikus speciālisti brīdina, ka galīgā statistika vēl var būtiski pieaugt.

Parīzē karstums jau ietekmē ikdienas dzīvi. Tika ziņots, ka vienam no pilsētas autobusa vadītājiem pie stūres kļuva slikti, pēc kā notika ceļu satiksmes negadījums. Augsto temperatūru dēļ galvaspilsētā tiek fiksēts arī rekordliels neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits.

Spānija: vairāk nekā divi simti bojāgājušo dažu dienu laikā

Spānija ir starp visvairāk cietušajām valstīm. Saskaņā ar nacionālās mirstības monitoringa sistēmas datiem tikai četru dienu laikā reģistrēti aptuveni 212–327 iespējamie nāves gadījumi, kas saistīti ar ekstrēmo karstumu. Precīzs skaits joprojām tiek precizēts.

Turklāt, cenšoties glābties no neciešamā karstuma, cilvēki masveidā dodas uz upēm, ezeriem un jūru. Tas izraisījis strauju nelaimes gadījumu skaita pieaugumu uz ūdens. Francijā un kaimiņvalstīs jau reģistrēti desmitiem letālu noslīkšanas gadījumu.

Infrastruktūra netur slodzi

Karstums ietekmē ne tikai cilvēku veselību. Daudzās valstīs pārkarst dzelzceļa sliedes un autoceļi, rodas vilcienu kustības traucējumi, pieaug slodze elektrotīkliem.

Francijā un Šveicē nācies samazināt elektroenerģijas ražošanu dažās atomelektrostacijās, jo upju ūdens, ko izmanto reaktoru dzesēšanai, kļuvis pārāk silts. Atsevišķos reģionos tūkstošiem māju uz laiku palikušas bez elektrības.

Vienlaikus strauji pieaudzis pieprasījums pēc ventilatoriem, pārvietojamajiem gaisa kondicionieriem un dzesēšanas iekārtām. Daudzos veikalos populārākie modeļi tiek izpirkti gandrīz uzreiz pēc piegādes.

Karstums turpina izplatīties

Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm ekstrēmā karstuma vilnis pakāpeniski virzās uz Austrumeiropu. Tuvākajās dienās ļoti augstas temperatūras gaidāmas Polijā, Čehijā, Slovākijā un citās reģiona valstīs, kur var tikt pārspēti arī vēsturiskie temperatūras rekordi.

Meteorologi brīdina, ka pašreizējā karstuma viļņa maksimums vēl nav sasniegts. Pat pēc aukstās frontes pārejas sekas iedzīvotāju veselībai var izpausties vēl vairākas dienas, jo mirstība pārkaršanas dēļ parasti turpina pieaugt jau pēc paša karstuma beigām.

Eksperti šādu biežāku ekstrēmu karstuma viļņu pieaugumu saista ar klimata pārmaiņām. Pēc viņu vērtējuma, šādi notikumi kļūst ievērojami ticamāki un intensīvāki nekā pirms dažām desmitgadēm, bet Eiropas pilsētām kļūst arvien grūtāk pielāgoties tik ilgiem ekstremāli augstu temperatūru periodiem.