Kipras zinātnieki noskaidrojuši, kā kosmoss maina cilvēku: atklājums var palīdzēt miljoniem cilvēku

Pētnieki ir identificējuši gēnus, kas reaģē uz bezsvara stāvokli, un viņu darbs var izrādīties noderīgs ne tikai astronautiem, bet arī zemes medicīnā.

Kipras Neiroloģijas un ģenētikas institūta pētnieki atklājuši gēnus, kas bezsvara stāvoklī nemainīgi maina savu aktivitāti. Šis atklājums var palīdzēt aizsargāt astronautus ilgstošu kosmosa misiju laikā un pavērt jaunas iespējas izplatītu slimību ārstēšanai uz Zemes.

Darbu vadīja profesors Džordžs Spiru. Komanda analizēja lielus bioloģisko datu masīvus, tostarp pētījumu rezultātus par cilvēka šūnām mikrogravitācijas apstākļos, lai noskaidrotu, kādi procesi organismā tiek iedarbināti tālu no Zemes.

Kas notiek ar organismu kosmosā

Analīze parādīja, ka izmaiņas skar gēnus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu sistēmas darbību, iekaisuma procesiem, šūnu atjaunošanos un organisma dabisko aizsardzību pret stresu. Pēc Spiru teiktā, bezsvara stāvoklis, kosmiskais starojums un šūnu stress iedarbina sarežģītus bioloģiskos mehānismus, kurus zinātnieki tikai sāk izprast.

Pētījums arī parādīja, ka dažas izmaiņas saglabājas pat pēc cilvēka atgriešanās uz Zemes. Tas ļauj pieņemt, ka mikrogravitācijas ietekme organismā var atstāt ilgstošas sekas.

Ieguvumi ne tikai kosmosam

Papildus ģenētisko izmaiņu meklēšanai pētnieki izpētīja iespēju izmantot jau esošus medikamentus, lai mazinātu kosmisko lidojumu negatīvās sekas, un izveidoja tiešsaistes datubāzi, kas paātrinās pētījumus kosmosa bioloģijas jomā.

Zinātnieki norāda, ka daudzas atklātās sekas — iekaisums, šūnu stress un sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi — ir raksturīgas arī slimībām, ar kurām saskaras cilvēki uz Zemes. Tāpēc pētījuma rezultāti var tikt izmantoti jomās, kas sniedzas tālu ārpus kosmosa medicīnas.

Tajā pašā laikā autori uzsver, ka secinājumi pagaidām galvenokārt balstīti uz datoranalīzi un pieejamajiem eksperimentālajiem datiem un tiem nepieciešams turpmāks apstiprinājums.