Moskīti uzbrūk: kāpēc Eiropa gatavojas slimībām, kuras agrāk uzskatīja par tropiskām

Vēl nesen tropu drudzis, Zikas vīruss vai čikungunja eiropiešiem šķita kā eksotika no ziņām par Dienvidaustrumāzijas vai Latīņamerikas valstīm. Taču šodien šīs slimības arvien biežāk parādās Eiropas epidemiologu ziņojumos. Iemesls ir vienkāršs: līdz ar klimata pārmaiņām mainās arī bīstamu infekciju pārnēsātāju kukaiņu izplatības karte.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem pēdējo divu gadu laikā Eiropa ir fiksējusi rekordlielu tropu drudža un čikungunjas gadījumu skaitu, ko pārnēsājuši vietējie odi. Ja agrāk galvenokārt tika runāts par tūristiem, kas vīrusus atveda no ārzemju ceļojumiem, tad tagad inficēšanās notiek jau Eiropas teritorijā.

Kipra nonākusi frontes līnijā

Īpašu speciālistu uzmanību šodien piesaista Kipra. Saskaņā ar jaunākajiem ECDC datiem salā ir apstiprināta uzreiz divu bīstamu odu sugu klātbūtne — Aedes aegypti un Aedes albopictus, kas pazīstams kā tīģerods.

Eiropai šāda kombinācija ir reta. Tieši Aedes aegypti tiek uzskatīts par galveno tropu drudža, čikungunjas, Zikas vīrusa un dzeltenā drudža pārnēsātāju. Tīģerods ir mazāk efektīvs, taču tas izceļas ar augstu izdzīvotspēju un spēju ātri apdzīvot jaunas teritorijas.

Pagaidām Kiprā nav epidēmijas pazīmju. Tomēr speciālisti brīdina: ja uz salu odu aktivitātes periodā ieradīsies inficēts cilvēks, vietējai infekcijas pārnesei jau ir visi apstākļi.

Karstums ir kļuvis par kukaiņu sabiedroto

Galveno riska faktoru eksperti saista ar klimata pārmaiņām. Maigākas ziemas un garākas karstās sezonas ļauj odiem izdzīvot tur, kur agrāk tas nebija iespējams.

To aktivitātes sezona kļūst garāka, bet izplatības areāls paplašinās. Rezultātā Dienvideiropa pamazām pārvēršas par komfortablu vidi sugām, kuras vēl nesen tika uzskatītas par pilnīgi tropiskām.

Taču problēma skar ne tikai odus. Kiprā ir izplatītas ērces Hyalomma un Rhipicephalus, kas spēj pārnēsāt vairākas bīstamas infekcijas, kā arī smilšu mušas no Phlebotomus ģints — leišmaniozes pārnēsātājas. Šī slimība salā ir pazīstama jau sen un regulāri tiek konstatēta suņiem, kas kalpo par infekcijas dabisko rezervuāru.

Kā Kipra aizsargājas

Iespējams, visinteresantākais ir tas, ka Kipra jau vairākus gadus rīkojas proaktīvi.

• Visā salā ir uzstādīti slazdi bīstamu odu sugu uzraudzībai.
• Pašvaldību dienesti regulāri apstrādā lietus kanalizāciju, kanālus, būvlaukumus un citas vietas ar stāvošu ūdeni.
• Pēc Aedes aegypti atklāšanas speciālisti sāka apstaigāt dzīvojamos kvartālus, skaidrojot iedzīvotājiem, ka pat neliels ūdens trauks pagalmā var kļūt par kukaiņu perēkli.
• Paaugstināta riska rajonos tiek izmantotas bioloģiskās apkarošanas metodes: ūdenstilpēs izlaiž zivis, kas barojas ar odu kāpuriem.
• Vienlaikus tiek pētītas mūsdienīgas populācijas samazināšanas tehnoloģijas, tostarp sterilu tēviņu izmantošana.

Interesanti, ka cīņa ar odiem Kiprai nav nekas jauns. Jau 20. gadsimta pirmajā pusē varas iestādes nosusināja purvus un stādīja eikaliptu audzes, lai likvidētu malārijas perēkļus. Tieši tad sala spēja uzvarēt slimību, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīta par vienu no galvenajiem draudiem iedzīvotāju veselībai.

Jauna slimību ēra

Eiropas speciālistu secinājums skan satraucoši, taču reālistiski: Eiropa ieiet kukaiņu pārnēsātu slimību laikmetā. Tropu drudzis, čikungunja, Rietumnīlas vīruss, Laima slimība un leišmanioze jau vairs nav tikai citu kontinentu problēma.

Kipra ir kļuvusi par vienu no pirmajiem reģioniem, kur šo pārmaiņu sekas ir īpaši skaidri redzamas. Un, lai gan par ārkārtas situāciju pagaidām runāt nav pamata, sala faktiski ir kļuvusi par izmēģinājumu poligonu metodēm cīņā ar apdraudējumiem, kas vēl nesen tika uzskatīti par tīri tropiskiem.

Izskatās, ka 21. gadsimtā robežas vīrusiem mainās tikpat ātri kā klimats. Un jautājums vairs nav par to, vai tie nonāks Eiropā, bet gan par to, cik gatava Eiropa ir tos sagaidīt.