Pafosas bāka jau 138 gadus kalpo par orientieri kuģiem

Pafosas bāka Kato-Pafosas rietumu malā darbojas jau 138 gadus un joprojām ir aktīvs navigācijas orientieris. Aptuveni 20 m augstais akmens tornis paceļas virs piekrastes netālu no ostas un Pafosas pils un kalpo par orientieri gan garāmbraucošajiem kuģiem, gan desmitiem tūkstošu tūristu, kuri ik gadu apmeklē Kato-Pafosas arheoloģisko parku.

Pirms britu ierašanās Kiprā 1878. gadā jūrniekus par piekrastes briesmām brīdināja ar ugunskuriem. «Vienīgais veids, kā brīdināt kuģus par briesmām, bija dedzināt malku un uzturēt uguni visu nakti visos stratēģiskajos salas punktos,» stāstīja ostas pārvaldes darbiniece Teofano Marku. Vējš un lietus ugunskurus nodzēsa tieši tad, kad tie bija visvairāk vajadzīgi.

Britu administrācija uz salu atveda savu bāku dienesta praksi, un 1888. gadā Pafosā uzcēla pirmo organizēto bāku Kiprā. «Tā ir lielākā un visievērojamākā bāka Kiprā — uz salas nav nevienas citas tāda mēroga un tādas arhitektūras bākas,» norādīja Senlietu departamenta vadošais pētnieks Efstafioss Raptu.

Gadu desmitiem bāku apkalpoja uzraugi. Viņi kopā ar ģimenēm dzīvoja pie torņa esošajās palīgēkās un visu diennakti uzraudzīja mehānismu, tīrīja spoguļus un piegādāja acetilēnu vai eļļu. 1982. gadā bāku aprīkoja ar automātisku elektronisko sistēmu, un uzraugi to uz visiem laikiem pameta.

Pats tornis pieder britu koloniālajam periodam, taču atrodas teritorijā, ko dēvē par Senās Pafosas akropoli. Senlietu departaments restaurēja palīgēkas, labiekārtoja teritoriju un apmeklētājiem izveidoja celiņus. Darbu laikā arheologi atrada rezervuāru, oļu grīdu un senas ūdensapgādes sistēmas kanālu, bet tur atrastā keramika datējama ar agrīno romiešu periodu — mūsu ēras I–II gadsimtu.

Visa šī teritorija kopš 1980. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Bāka joprojām ir gan aktīvs navigācijas orientieris, gan brīvdabas muzeja daļa netālu no populārās Lighthouse pludmales.