ASV ārste pamodās ar sikspārni mutē: ieraksts par gadījumu tika pārpublicēts 45 000 reižu

Gastroenteroloģe Krista Edelman no Ričmondas (Virdžīnijas štatā, ASV) 20. augustā ap plkst. 6.00 pamodās no tā, ka viņai mutē bija sikspārnis. Viņas stāsts vietnē Instagram tika pārpublicēts vairāk nekā 45 000 reižu, bet ārsti atgādināja: jebkurš kontakts ar sikspārni ir iemesls vērsties pēc palīdzības trakumsērgas riska dēļ.

Pēc Edelmanes teiktā, viņai sapnī rādījās lauku pele, kas lien mutē. Sapnī sieviete pastiepa roku pie sejas, sataustīja kaut ko mīkstu — un izrādījās, ka viņa bija satvērusi spārnus īstam sikspārnim. Kliedziens pamodināja vīru: viņš uzvilka ziemas cimdus un ar tīkliņu ielika dzīvnieku spainī, lai to varētu nodot analīzēm.

Ārste kodumu nejuta un nekādas pēdas uz ādas neatrada, tāpēc sākumā tikai izskaloja muti un devās uz darbu. Uz slimnīcu viņa devās vakarā pēc sarunas ar infektologu: kontakts ar mutes gļotādu ir bīstamāks nekā kodums rokā vai kājā, jo vīruss nonāk tuvāk smadzenēm. Slimnīcas St. Mary's uzņemšanas nodaļā viņai sāka profilaktisko ārstēšanu — četras vakcīnas devas un imūnglobulīnu. Pēc otrās devas noķertā sikspārņa analīze parādīja, ka tam trakumsērgas nav, un ārstēšanas kursu pārtrauca.

Uzņemšanas nodaļas medicīniskais direktors Ādams Lendsijs paskaidroja, kāpēc mediķi negaida redzamu kodumu: sikspārņu zobi ir ļoti mazi, dūrienu var nejust, un brūce var nepalikt vispār. Saskaņā ar CDC noteikumiem redzama brūce nav nepieciešama, lai sāktu profilaksi: pēc simptomu parādīšanās trakumsērga gandrīz vienmēr ir nāvējoša.

Štata sabiedrības veselības veterinārārste Džūlija Mērfija uzskaitīja iemeslus vērsties pie ārsta: kodums, tiešs kontakts, ja nav pārliecības, ka koduma nebija, kā arī pamošanās telpā kopā ar sikspārni, jo īpaši, ja blakus gulējis bērns.

Vienlaikus Mērfija uzsvēra, ka sikspārņus iznīcināt nevajag: tie ir dabai noderīgi, bet inficēto īpatņu īpatsvars ir neliels. Virdžīnijā vidēji gadā apstiprina aptuveni 25 ar trakumsērgu inficētus dzīvniekus, bet 2026. gadā pagaidām — 19. Ziņojumu par sastapšanos ar sikspārņiem kļuvis vairāk nekā parasti, taču tas, visticamāk, saistīts ar pastiprinātu uzmanību šai tēmai, nevis slimības izplatīšanos.