ZKTR apnicis gaidīt: kāpēc turku kiprieši arvien biežāk pieprasa atrisināt pusgadsimtu ilgušo konfliktu

Jauns pētījums liecina: lielākā daļa salas ziemeļu daļas iedzīvotāju vairs nav gatavi samierināties ar status quo, taču arī nevienam noregulējuma scenārijam bez ierunām neuzticas

Gandrīz pusgadsimtu Kipras problēma ir viens no ieilgušākajiem konfliktiem Eiropā. Šajā laikā sadalītā sala kļuvusi par ierastu realitāti, tomēr jaunākie dati liecina: turku kipriešu pacietība sāk izsīkt.

Saskaņā ar Migrācijas, identitātes un tiesību izpētes centra (CMIRS) pētījumu 65,09% iedzīvotāju atbalsta vienošanās panākšanu Kipras jautājumā, bet 59,96% uzskata pašreizējo situāciju par nepieņemamu. Aptauja tika veikta 2026. gada jūnijā, klātienē aptaujājot 500 cilvēku.

Pieprasījums pēc pārmaiņām kļūst arvien spēcīgāks

Galvenais pētījuma secinājums — sabiedrība arvien mazāk ir gatava samierināties ar risinājuma neesamību.

Pēc CMIRS direktores Minei Judželas teiktā, ievērojama daļa iedzīvotāju status quo vairs neuztver kā dzīvotspējīgu stratēģiju. Cilvēki ir noguruši no nenoteiktības, kas ietekmē ekonomiku, drošību un dzīves kvalitāti.

Vislielāko atbalstu saņēma divkopienu, divzonu federācijas modelis, kas balstīts politiskajā līdztiesībā. To par pieņemamu uzskata 75,94% pētījuma dalībnieku.

Taču pagaidām nav uzticības nevienam scenārijam

Pētījums atklāja svarīgu paradoksu: lai gan federāciju atbalsta, 63,52% tās piekritēju vienlaikus atzīst, ka šis variants viņos rada bažas.

Tas liecina, ka sabiedrība atbalsta pašu noregulējuma ideju, bet šaubās par to, kā tā tiks īstenota un pie kādām sekām novedīs.

Konfederācijas modeli par pieņemamu uzskata 61,37% aptaujāto, savukārt vienotas valsts ideju atbalstīja tikai 25,95%. Vienlaikus pētnieki atzīmē pakāpenisku simpātiju pieaugumu pret pēdējo variantu, saistot to ar vilšanos progresa trūkuma dēļ.

Puse iedzīvotāju ir gatava kopdzīvei

Interesanta bija arī atbilde uz jautājumu par iespēju atkal dzīvot kopā ar grieķu kipriešiem.

Šādu perspektīvu atbalstīja 50,31% respondentu. Pēc Minei Judželas teiktā, sabiedrība praktiski sadalījusies uz pusēm: vieni ir gatavi līdzāspastāvēšanai, bet citi joprojām pret šo ideju izturas piesardzīgi. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa mieram būs nepieciešama ne tikai politiska vienošanās, bet arī uzticības atjaunošana starp kopienām.

Galvenais satraukuma avots ir nenoteiktība

Pētījums liecina, ka Kipras jautājums joprojām ir viens no galvenajiem sabiedrības satraukuma faktoriem.

88,38% dalībnieku satrauc saglabājusies nenoteiktība, 82,36% baidās no sarunu izgāšanās, 92,58% — no starptautiskās izolācijas pastiprināšanās, bet 91,98% uzskata, ka risinājuma trūkums arī turpmāk kavēs ekonomikas attīstību.

Vairāk nekā 90% respondentu pauda arī bažas par situāciju enerģētikas un drošības jomā Vidusjūras austrumu daļā, tostarp par nesenajām vienošanām, ko noslēgusi grieķu kipriešu puse.

Sabiedrība meklē nevis ideālu modeli, bet funkcionējošu risinājumu

Pat divu valstu izveides ideja netiek uztverta kā nepārprotama izeja: 44,09% dalībnieku atzina, ka arī šis scenārijs viņos rada bažas.

Pēc Minei Judželas teiktā, pētījuma rezultāti liecina, ka salas ziemeļu daļas iedzīvotāji nav gatavi bez ierunām atbalstīt kādu vienu noregulējuma modeli. Viņu galvenā prasība šodien ir risinājums, kas spētu nodrošināt drošību, politisko stabilitāti un ekonomiskās perspektīvas.

Tieši šī prasība, nevis pieķeršanās konkrētai politiskajai formulai, kļūst par galveno jaunā CMIRS pētījuma signālu.