Entuziasti izstrādājuši interaktīvu pasaules sēņu karti

Zinātnieki pirmo reizi vēsturē izveidojuši globālu milzīga pazemes sēņu tīkla karti, kas burtiski apvij visu planētu. Pētījums parādīja, ka šo neredzamo pavedienu kopējais garums sasniedz neticamus 110 kvadriljonus kilometru — gandrīz miljardu reižu vairāk nekā attālums no Zemes līdz Saulei.

Runa ir par mikroskopiskām sēņu struktūrām — tā dēvētajām mikorizas sēnēm. Tās zem zemes veido milzīgu smalkāko pavedienu tīklu, kas savieno augu saknes vienotā resursu apmaiņas sistēmā. Zinātnieki to jau sen dēvē par «dabas internetu» jeb Wood Wide Web — analogs globālajam tīmeklim, tikai radīts pašas dabas.

Lai izveidotu karti, pētnieki analizēja vairāk nekā 16 tūkstošus augsnes paraugu no visiem kontinentiem, bet pēc tam izmantoja mašīnmācīšanos un robotizētu simtiem tūkstošu sēņu pavedienu uzņemšanu. Rezultātā tika radīta pasaulē pirmā interaktīvā shēma, kas ļauj redzēt šīs slēptās infrastruktūras izvietojumu visā planētā.

Vispārsteidzošākais ir mērogs. Katrā augsnes virskārtas kvadrātcentimetrā var atrasties aptuveni 4,4 metri sēņu pavedienu. Savukārt vienā tējkarotē zemes to garums var sasniegt 10 metrus. Ja visus šos pavedienus iztaisnotu vienā līnijā, iegūtu tīklu, kas varētu savienot Zemi un Sauli simtiem miljonu reižu.

Taču šī sistēma nav tikai milzīga — tā ir dzīvībai svarīga lielākās daļas ekosistēmu pastāvēšanai. Pēc zinātnieku aplēsēm, mikorizas sēnes palīdz vairāk nekā 70% visu sauszemes augu iegūt ūdeni un barības vielas, savukārt pretī saņem oglekli, kas saražots fotosintēzes procesā.

Pētījums arī parādīja, ka sēņu tīkliem ir galvenā loma cīņā ar klimata pārmaiņām. Katru gadu tie palīdz pārnest augsnē aptuveni 4 miljardus tonnu oglekļa dioksīda, kas ir salīdzināms ar apmēram 11% no visām cilvēka radītajām CO₂ emisijām. Faktiski sēņu pazemes pasaule darbojas kā viens no lielākajiem dabiskajiem oglekļa uzglabāšanas mehānismiem uz Zemes.

Tomēr zinātnieki brīdina: šī neredzamā infrastruktūra ir apdraudēta. Intensīva lauksaimniecība, zemes aršana, ķīmiskie mēslošanas līdzekļi un augsnes degradācija jau ir noveduši pie tā, ka sēņu tīklu blīvums lauksaimniecības zemēs ir gandrīz uz pusi mazāks nekā dabiskajās ekosistēmās.

Jaunā karte pirmo reizi ļauj ieraudzīt ne tikai šīs pazemes pasaules mērogu, bet arī reģionus, kur tā ir visneaizsargātākā. Pētnieki cer, ka atklājums palīdzēs labāk aizsargāt augsni un saglabāt vienu no svarīgākajām mūsu planētas dzīvības uzturēšanas sistēmām — to, kuru cilvēce līdz šim gandrīz nepamanīja.

Saite uz vietni ar interaktīvo karti: https://a-hidden-infrastructure.spun.earth/map