Acu krāsa, veselība un intelekts: zinātnieki ir pietuvojušies bērnu radīšanai “pēc pasūtījuma”

Kolumbijas universitātes zinātnieki paziņojuši par lielāko pēdējo gadu sasniegumu cilvēka embriju rediģēšanā. Pētniekiem pirmo reizi izdevies mainīt embriju DNS ar bezprecedenta precizitāti, kas no jauna uzkurinājis pasaules mēroga strīdus par tā dēvēto “dizainerbērnu” nākotni.

Darba pamatā ir base editing (“bāzes rediģēšanas”) tehnoloģija, kas tiek uzskatīta par pilnveidotāku un drošāku alternatīvu klasiskajam CRISPR. Atšķirībā no agrīnajām metodēm tā ļauj mainīt atsevišķus ģenētiskā koda “burtus”, nepārgriežot DNS ķēdi, kas būtiski samazina nopietnu genoma bojājumu risku.

Pētījumu vadīja ģenētiķis Dīters Eglijs. Viņa komanda veiksmīgi mainīja gēnus, kas saistīti ar holesterīna līmeni un hemoglobīna veidošanos. Eksperimenta galvenais mērķis bija izpētīt iespējas novērst iedzimtas slimības jau embrija stadijā.

Tomēr tieši šis darbs izraisījis satraukuma vilni bioētiķu un ģenētiķu vidū visā pasaulē. Daži speciālisti uzskata, ka šādi pētījumi var kļūt par pirmo soli pretī bērnu radīšanai ar iepriekš noteiktām īpašībām — no ārējā izskata līdz kognitīvajām spējām. Rietumu mediju publikācijās skan brīdinājumi, ka šī tehnoloģija varētu “atvērt slūžas” ģenētiskās cilvēka konstruēšanas ērai.

Vienlaikus, neskatoties uz skaļajiem virsrakstiem, pašreizējā tehnoloģija pagaidām neļauj “salikt bērnu pēc kataloga”. Zinātnieki rediģēja tikai atsevišķus gēnus, bet tādas sarežģītas īpašības kā intelekts, sportiskās spējas vai radošie talanti ir atkarīgas no tūkstošiem gēnu un daudziem vides faktoriem.

Turklāt pētījums atklāja nopietnas problēmas. Daļai embriju tika novērotas nevēlamas DNS izmaiņas un tā dēvētais mozaīcisms — situācija, kad dažas šūnas satur izlaboto gēnu, bet citas paliek nemainītas. Tas nozīmē, ka tehnoloģija pagaidām nav pietiekami droša izmantošanai reproduktīvajā medicīnā.

Kāpēc zinātnieki ir satraukti

Embriju rediģēšana pieder pie pārmantojamu izmaiņu kategorijas: ja šāds bērns piedzims, viņa pēcnācēji arī nesīs mainīto ģenētisko kodu.

Tāpēc daudzas zinātniskās organizācijas iestājas par stingriem ierobežojumiem. 2025. gadā vairākas starptautiskas profesionālās kopienas pat ierosināja daudzu gadu moratoriju cilvēka genoma pārmantojamās rediģēšanas klīniskai izmantošanai.

Bažas saistītas ne tikai ar medicīniskajiem riskiem. Eksperti brīdina par iespējamu ģenētiskās nevienlīdzības rašanos, kad dārgas procedūras būs pieejamas tikai turīgām ģimenēm, kā arī par jaunas eigēnikas formas risku — cilvēku atlasi pēc vēlamām pazīmēm.

Kad varētu parādīties pirmie ģenētiski modificētie bērni?

Paziņojumi par to, ka tas notiks “tuvāko piecu gadu laikā”, pagaidām paliek pieņēmumi. Pētījuma autori uzsver, ka tehnoloģija vēl nav gatava klīniskai izmantošanai, bet vairuma valstu likumdošana šādus eksperimentus vai nu aizliedz, vai stingri ierobežo.

Tomēr daudzi speciālisti atzīst: ja drošības jautājumi tiks atrisināti, cilvēce patiešām var pietuvoties laikmetam, kad smagas iedzimtas slimības sāks novērst vēl pirms bērna piedzimšanas. Un līdz ar to neizbēgami radīsies jautājums, kur ir robeža starp slimības ārstēšanu un cilvēka uzlabošanu.