Kipra kļūst bagātāka, bet seniori kļūst nabadzīgāki: ko slēpj ekonomisko panākumu vitrīna

No pirmā acu uzmetiena sociālā situācija Kiprā izskatās labāka nekā vidēji ES. 2025. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 17,1% iedzīvotāju, salīdzinot ar 20,9% ES. Bērnu nabadzības līmenis bija 14%, salīdzinot ar 24,3%.

Taču aiz labvēlīgās statistikas slēpjas cita aina. Nabadzības risks sasniedza 33,7% cilvēku vecumā virs 65 gadiem un 33,8% cilvēku ar invaliditāti. Šādus datus Eiropas Komisija min ziņojumā par Kipru, kas publicēts 2026. gada 3. jūnijā.

Pēc pasliktināšanās 2025. gadā riska grupā esošo cilvēku skaits atgriezās aptuveni 2019. gada līmenī. Tas attālina valsti no 2030. gada mērķa — samazināt šo grupu vismaz par 10 tūkstošiem cilvēku. Izņēmums ir bērni: riska grupā esošo bērnu skaits samazinājās par 12 tūkstošiem.

Seniori kļuvuši par galvenajiem zaudētājiem

Cilvēku vecumā virs 65 gadiem nabadzības risks pieauga no aptuveni 24% 2021. gadā līdz 33,7% 2025. gadā. Vidējais rādītājs ES ir 18,8%.

Eiropas Komisija pasliktināšanos saista ar zemiem ienākumiem un dzīves dārdzības pieaugumu. Īpaši neaizsargāti ir seniori ar invaliditāti: šajā grupā rādītājs sasniedz 42%.

Sievietes vecumā virs 65 gadiem ar šo risku saskaras biežāk nekā vīrieši — 37,1% pret 29,8%.

Pensija aizstāj tikai 41% iepriekšējo ienākumu

Viens no iemesliem ir zemais pensiju izmaksu līmenis. 2024. gadā ienākumu aizstāšanas koeficients Kiprā bija 41%, savukārt vidējais rādītājs ES — 60%.

Pensiju izmaksu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm 2025. gadā sasniedza 29%.

Uz cenu pieauguma fona tas ir īpaši sāpīgi: izdevumi par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un medicīnu pēc pensionēšanās nekur nepazūd.

Pabalsti nespēj sekot inflācijai

Sociālie pabalsti, neieskaitot pensijas, 2025. gadā samazināja nabadzības risku par 31,3%, salīdzinot ar 35,2% vidēji ES.

Arī garantētais minimālais ienākums (GMI) zaudē efektivitāti. Tā apmērs netika pienācīgi pielāgots inflācijai, un tā līmenis attiecībā pret nabadzības slieksni samazinājās no 83,4% 2020. gadā līdz 69,9% 2024. gadā.

Programmas pārklājums joprojām ir viens no zemākajiem ES: GMI saņem tikai 60% no 18–64 gadus vecajiem cilvēkiem no gandrīz bezdarbnieku mājsaimniecībām, kuri atrodas nabadzības riska zonā. ES — 83%.

Invaliditāte un migrācija krasi palielina risku

Cilvēku ar invaliditāti vidū šis rādītājs gada laikā pieauga no 31% līdz 33,8%. Cilvēku bez invaliditātes vidū tas ir aptuveni 13%.

Trešo valstu pilsoņu nabadzības risks ir 34,4%, bet kipriešu vidū — 16%.

Neaizsargāti ir arī pagaidu darbinieki: nabadzības risks viņu vidū 2025. gadā sasniedza 25,3%, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji ES. Turklāt sociālos pabalstus saņem tikai 8,4% no tiem, kuri pirms to saņemšanas atradās riska grupā.

Ilgtermiņa aprūpei tērē astoņas reizes mazāk nekā ES

Kipra ilgtermiņa aprūpei novirza tikai 0,2% no IKP, salīdzinot ar 1,7% vidēji ES.

Uz 100 cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem ir tikai 0,8 aprūpes nozares darbinieki, savukārt ES — 3,3. Tā rezultātā ievērojama sloga daļa gulstas uz ģimenēm.

Problēmas saglabājas arī sociālo mājokļu un deinstitucionalizācijas jomā. Eiropas Komisija norāda uz nepietiekamu uzraudzību, datu trūkumu un visaptverošas valsts stratēģijas neesamību.

Katrs trešais trūcīgais nevar pienācīgi apsildīt savu mājokli

2025. gadā 11,3% iedzīvotāju nevarēja uzturēt mājoklī pietiekamu siltumu. Cilvēku nabadzības riska grupā šis rādītājs sasniedza 34,6% — otro augstāko rādītāju ES.

Pastāv arī transporta nabadzība. Aptuveni 55% iedzīvotāju nevar 45 minūšu laikā nokļūt ārstniecības iestādē ar sabiedrisko transportu. Senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti tas kļūst par papildu šķērsli palīdzības saņemšanai.

Ekonomikai augot, pieaug sociālā plaisa

Eiropas Komisija ierosina sasaistīt pabalstus ar dzīves dārdzību, palielināt pensijas un invaliditātes pabalstus, reformēt ilgtermiņa aprūpi, attīstīt sociālos mājokļus un cīnīties ar enerģētisko un transporta nabadzību.

Kipra kopējās nabadzības statistikas ziņā patiešām izskatās labāk nekā vidēji ES. Taču vidējie rādītāji slēpj milzīgas atšķirības starp iedzīvotāju grupām.