Kipra ES minimālās algas reitingā, ņemot vērā dzīves dārdzību, atrodas vidusdaļā

Saskaņā ar Eurostat datiem 2026. gada 1. jūlijā minimālā alga Kiprā pēc dzīves dārdzības atšķirību ņemšanas vērā piederēja Eiropas Savienības valstu vidējai grupai.

Šādam salīdzinājumam tiek izmantots pirktspējas rādītājs, kas ļauj ņemt vērā cenu atšķirības starp valstīm. Kipra nonāca grupā no 1 000 līdz mazāk nekā 1 500 nosacītajām pirktspējas vienībām. Šajā pašā grupā ietilpst Grieķija, Malta, Portugāle, Rumānija, Horvātija, Lietuva, Slovākija, Ungārija un Čehija. Rādītāji grupas ietvaros svārstās no 1 015 vienībām Čehijā līdz 1 393 vienībām Lietuvā.

Salīdzinot nominālās algas un pirktspējas rādītājus, Kipra noslīdēja par četrām pozīcijām. Augstākajā grupā atrodas deviņas valstis, kurās rādītājs pārsniedz 1 500 vienību: Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Francija, Slovēnija, Spānija un Polija. Zem 1 000 vienībām atrodas Bulgārija, Latvija un Igaunija.

Eurostat norāda, ka pēc dzīves dārdzības ņemšanas vērā atšķirība starp minimālajām algām Eiropas valstīs būtiski samazinās. Nominālajā izteiksmē augstākā minimālā alga Luksemburgā 4,5 reizes pārsniedz zemāko algu Bulgārijā, savukārt, ņemot vērā pirktspēju, atšķirība starp Vāciju un Igauniju ir 2,3 reizes.

Pirktspēju papildus ietekmē inflācija. No 2026. gada janvāra līdz jūlijam Kiprā tā sasniedza 5,4%.

Astoņas ES valstis laikposmā no janvāra līdz jūlijam paaugstināja minimālo algu nacionālajā valūtā. To vidū ir Rumānija — par 6,8%, Igaunija — par 6,8%, Beļģija — par 5,8% un Grieķija — par 4,5%.