Kiprā atklātas piecas jaunas lapseņu sugas, vienu no tām nosauca Afrodītes vārdā

Pētnieki aprakstījuši piecas zinātnei jaunas lapseņu sugas, kas sastopamas tikai Kiprā. Atklājums vairāk nekā divkāršojis salas endēmisko halcīdu lapseņu skaitu: līdz šim bija zināmas četras sugas, bet tagad — deviņas.

Visas piecas sugas pieder Pteromalidae dzimtai — tās ir ļoti sīkas parazitoīdas lapsenes. Tās dēj olas kāpuru, laputu un citu kukaiņu iekšienē un darbojas kā dabisks lauksaimniecības kaitēkļu apkarošanas mehānisms. Atklāto sugu garums ir no 2 līdz 2,7 mm, tāpēc bez mikroskopa tās gandrīz nav iespējams saskatīt.

Darbs dabā notika 2024. un 2025. gadā. To veica entomologs Evangelos Koutsoukos no Atēnu Nacionālās un Kapodistrijas universitātes un pētnieks Mircea-Dan Mitroiu no Rumānijas Aleksandra Joana Kuzu universitātes. Projektu finansēja Lielbritānijas programma Darwin Plus, bet to īstenoja Enalia Physis Vides pētījumu centrs entomoloģes Angeliki Martinou vadībā, piedaloties Līdsas universitātei. Paraugus vāca lauksaimniecības zemēs, ciematos un aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp Lielbritānijas bāzes Akrotiri (Akrotiri) rajonā.

Jauno sugu nosaukumi ir saistīti ar Kipru. Ablaxia makrisi un Erythromalus makrisi nosauktas Kipras entomologa Christodoulos Makris vārdā, kurš savāca abu sugu holotipus. Ablaxia toxeftrae nosaukta Akamasā esošās Toxeftra pludmales vārdā, savukārt Hemitrichus akrotiriensis atrada uz vīģes koka Akrotiri ciematā — šo rajonu pētnieki dēvē par vienu no svarīgākajiem Kipras bioloģiskās daudzveidības centriem. Vismazāko sugu Janssoniella aphrodite, kas ir aptuveni divus milimetrus gara, atklāja Geroskipu (Yeroskipou) pie Pafosas un nosauca Afrodītes vārdā: senatnē šīs vietas bija saistītas ar dievietes kultu.

Zinātnieki uzskata, ka tas ir tikai sākums. Pēc Koutsoukos teiktā, paraugu vākšanas laikā tika atrasti daudzi citi interesanti eksemplāri, un daļa no tiem arī var izrādīties zinātnei nezināmi. Pētnieki plāno atsevišķā publikācijā aprakstīt vēl desmitiem Pteromalidae dzimtas atradumu.