Pēdējā trirēma: kā Senās Grieķijas karakuģis pēc 2500 gadiem nonāca NATO dienestā

Runājot par NATO kara kuģiem, parasti iztēlojas kodolzemūdenes, aviācijas bāzes kuģus, eskadras mīnu kuģus ar spārnotajām raķetēm un jaunākās bezpilota sistēmas. Taču tikai retais zina, ka viena no alianses flotiem sastāvā līdz pat šai dienai oficiāli ir kuģis, kas izveidots pēc V gadsimta pirms mūsu ēras tehnoloģijām.

Šis nav muzeja makets un ne dekorācija vēsturiskai filmai. Tā ir «Olimpija» (HS Olympias) — sena grieķu trirēmas precīza rekonstrukcija, kas oficiāli iekļauta Grieķijas Jūras spēku sastāvā. Pēc būtības tas ir vienīgais pasaulē antīkā tipa airu kara kuģis, kas joprojām tiek uzskatīts par aktīvu mūsdienu flotes vienību.

«Olimpijas» vēsture nav tikai stāsts par neparastu kuģi. Tas ir piemērs tam, kā arheologu eksperiments lika vēsturniekiem pārskatīt priekšstatus par antīkās pasaules karadarbību.

Jūras ierocis, kas mainīja vēstures gaitu

Lai saprastu «Olimpijas» nozīmi, jāatgriežas gandrīz divarpus tūkstošus gadu senā pagātnē.

V gadsimtā pirms mūsu ēras trirēma tika uzskatīta par militārās inženierijas virsotni. Tas bija sava laika ātrākais un bīstamākais kuģis. Tieši šādi kuģi padarīja Atēnas par lielāko jūras lielvaru Vidusjūrā un ļāva grieķiem sakaut milzīgo Persijas impērijas floti Salamīnas kaujā 480. gadā pirms mūsu ēras.

Vēsturnieki bieži sauc šo kauju par vienu no svarīgākajām pasaules vēsturē. Ja persiešu ķēniņš Kserkss būtu guvis uzvaru, Eiropas civilizācijas tālākā attīstība varētu būt pavērsusies pavisam citā virzienā.

Galvenais trirēmas ierocis nebija ne lokšāvēji, ne uz klāja izvietotie karavīri. Viss izšķīrās ar ātrumu, manevrētspēju un bronzas tarānu kuģa priekšgalā. Uzņemot ātrumu, kuģis burtiski caursita pretinieka korpusu, pēc kā tas ātri zaudēja vadāmību vai pat nogrima.

Eksperiments, kas pārsteidza visu zinātnes pasauli

Neraugoties uz daudzajiem seno autoru attēlojumiem un aprakstiem, vēl pirms dažām desmitgadēm daudzi zinātnieki šaubījās, vai šādi kuģi vispār varēja pastāvēt.

Galvenais iemesls bija neticamā konstrukcija. Uz kuģa, kura garums bija mazāks par 37 metriem, bija jāizvieto 170 airētāji trijos līmeņos. Daudzi inženieri uzskatīja, ka šāds kuģis neizbēgami būs pārāk smags, nestabils un vienkārši nespēs attīstīt lielu ātrumu.

Lai galīgi izšķirtu strīdu, britu vēsturnieks Džons Morisons un kuģubūvētājs Džons Koitss piedāvāja uzbūvēt īstu trirēmu.

Projektu atbalstīja Grieķijas Jūras spēki un britu rakstnieks un mecenāts Frenks Velšs. 1987. gadā Grieķijas kuģubūvētavā ūdenī tika nolaista «Olimpija» — maksimāli precīza antīkā kuģa rekonstrukcija.

Būvēta gandrīz tāpat kā pirms 2500 gadiem

Radītāji centās burtiski visā atkārtot seno meistaru tehnoloģijas.

36,9 metrus garo korpusu salika no koka, izmantojot seno dēļu savienošanas sistēmu ar koka tapām un rievām. Būvniecībā tika izmantoti aptuveni 20 tūkstoši ozolkoka tapu — praktiski bez metāla stiprinājumiem.

Kuģa priekšgalā tika uzstādīts masīvs bronzas tarāns, bet vienīgā būtiskā atkāpe no antīkajām tehnoloģijām bija mūsdienu tērauda troses, kas aizstāja senās virves.

Arī šodien speciālisti šādu konstrukciju dēvē par īstu sava laikmeta inženierijas šedevru.

Pārbaudes pierādīja: senie vēsturnieki nepārspīlēja

Pēc būvdarbu pabeigšanas pienāca vissvarīgākais brīdis.

Pārbaudēs 170 brīvprātīgo apkalpe ieņēma vietas pie airiem, kā to darīja senie atēnieši vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu.

Rezultāti izrādījās negaidīti pat pašiem pētniekiem.

«Olimpija» spēja attīstīt aptuveni deviņu mezglu ātrumu — aptuveni 17 km/h. Pilnībā ar airiem darbinātam kuģim tas ir izcils rādītājs. Vēl lielāku iespaidu uz speciālistiem atstāja manevrētspēja: trirēma 180 grādu pagriezienu veica aptuveni vienas minūtes laikā, aprakstot loku tikai divarpus sava korpusa garumu.

Tādējādi tika apstiprināti antīko vēsturnieku apraksti, kas ilgu laiku tika uzskatīti par pārspīlējumu.

Pēc konstruktora Džona Koitsa teiktā, trirēma atgādināja nevis senu laivu, bet drīzāk mūsdienu iznīcinātāju — maksimāli vieglu, ātru un ļoti prasīgu pret apkalpi kara mašīnu.

Gandrīz divsimt cilvēku bija jāstrādā kā vienam mehānismam

Pilna antīkās trirēmas apkalpe sastāvēja no aptuveni 200 cilvēkiem.

170 airētāji bija sadalīti trīs līmeņosun viņiem bija jākustas absolūti sinhroni. Jebkura kļūda uzreiz samazināja ātrumu un varēja izjaukt uzbrukumu.

Bez viņiem uz klāja atradās virsnieki, stūrmaņi, jūrnieki, vairāki lokšāvēji un smagi bruņoti hoplīti. Pēc tarāna tieši viņi devās uz bojātā pretinieka kuģa klāja un pabeidza kauju.

Pēc vēsturnieku aprēķiniem, sākotnējās trirēmas kaujas uzbrukumā varēja paātrināties līdz vairāk nekā 16 mezgliem — apmēram 30 km/h. Mūsdienu rekonstrukcija izrādījās nedaudz smagāka par antīko oriģinālu, tāpēc šādus ātrumus sasniegt nespēja, taču pilnībā apstiprināja pašas konstrukcijas dzīvotspēju.

No antīkās flotes — 21. gadsimtā

Pēc zinātniskās programmas pabeigšanas «Olimpija» netika nodota rezervē.

2004. gadā tieši šī trirēma pārvadāja olimpisko uguni gatavošanās laikā Atēnu olimpiskajām spēlēm, simboliski savienojot mūsdienu Grieķiju ar tās antīko pagātni.

Vēlāk kuģis vairākkārt piedalījās starptautiskos pasākumos. 2018. gadā «Olimpija» devās pa Temzu līdzās leģendārajam britu kreiserim HMS Belfast. Kontrasts izskatījās teju sirreāls: līdzās atradās kuģi, kurus šķīra vairāk nekā divi tūkstoši gadu militārās tehnikas attīstības.

Šodien trirēma atrodas Palaio Faliro Jūras spēku muzeja ekspozīcijā, taču oficiāli joprojām tiek uzskatīta par Grieķijas Jūras spēku sastāvdaļu.

Tādējādi senais kuģis, kas savulaik kļuva par Atēnu varenības simbolu, pārtapa par unikālu pasaules vēstures pieminekli un vienīgo antīko kaujas trirēmu, kura pēc 2500 gadiem joprojām formāli atrodas mūsdienu kara flotes dienestā.