Mājokļi Kiprā turpina kļūt dārgāki straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi

Kipras nekustamā īpašuma tirgus turpina uzrādīt cenu kāpumu uz Eiropas mēroga mājokļu krīzes fona. Saskaņā ar Eurostat datiem, mājokļu cenas salā 2025. gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, pārsniedzot ES vidējo rādītāju 5,5%.

Mājokļu un īres cenu pieaugums kļūst par vienu no galvenajām sociālajām problēmām eirozonas valstīs. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2015. līdz 2025. gadam vidējās mājokļu izmaksas Eiropas Savienībā pieauga par 60%, būtiski apsteidzot algu pieaugumu. Daudzos Eiropas reģionos īre jau pārsniedz 40% no iedzīvotāju vidējiem ienākumiem.

Kiprā pasliktinās arī mājokļu pieejamības rādītājs. Nekustamā īpašuma cenas un iedzīvotāju ienākumu attiecības indekss pieauga par 0,6%, kamēr ES vidēji šis rādītājs samazinājās par 1,7%. Eksperti norāda, ka indekss atspoguļo gadu skaitu, kas vidējai mājsaimniecībai nepieciešams, lai iegādātos standarta mājokli.

Vienlaikus investīcijas mājokļu sektorā Kiprā joprojām ir vienas no augstākajām Eiropā. 2025. gadā mājokļu tirgum tika novirzīti 40,8% no visām investīcijām valstī — ievērojami virs ES vidējā līmeņa, kas bija 23,5%.

Eurostat arī norāda uz vispārēju pieejamu mājokļu deficītu Eiropā. Šodien tikai 6–7% no ES mājokļu fonda ietilpst sociālo mājokļu kategorijā. Uz šī fona Eiropas valstis apsver reformas zemes izmantošanas, īstermiņa īres regulēšanas un nodokļu politikas jomā, lai stabilizētu tirgu.

Vairākās valstīs cenu pieaugums izrādījies vēl lielāks nekā Kiprā. Latvijā mājokļu cenas pieauga par 11%, Lietuvā — par 10,8%, bet Nīderlandē — par 6,2%. Vācijā kāpums bija 3%, Francijā — 1%, bet Itālijā — 4,1%.

Ekonomisti brīdina, ka turpmāks nekustamā īpašuma sadārdzinājums var pastiprināt spiedienu uz mājsaimniecībām un palielināt sociālo nevienlīdzību ES valstīs.