Caretta bruņurupucis Ziemeļkiprā: interesanti fakti par salas slavenāko jūras iemītnieku

Caretta caretta jeb lielgalvas jūras bruņurupucis ir viena no divām jūras bruņurupuču sugām, kas katru gadu dēj olas Ziemeļkipras pludmalēs. Pieaugušie īpatņi sasniedz 1–1,5 m garumu un var svērt no 70 līdz 200 kg. Ziemeļkipra tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām šīs sugas ligzdošanas vietām Vidusjūrā.

• Caretta caretta
• Visinteresantākie fakti
• Kā bruņurupuči dēj olas
• Kas zināms par Caretta caretta tēviņiem
• Kāpēc Ziemeļkipra ir svarīga bruņurupučiem
• Biežāk uzdotie jautājumi

Caretta Сaretta

Caretta caretta ir liels jūras bruņurupucis ar masīvu galvu un spēcīgiem žokļiem. Tieši lielās galvas dēļ šī suga ieguvusi savu nosaukumu. Šie bruņurupuči dzīvo Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā, kā arī Vidusjūrā.

To uztura pamatā ir krabji, mīkstmieši, jūras eži un citi dzīvnieki ar cietu čaulu. Pateicoties spēcīgajiem žokļiem, bruņurupucis viegli pārkož medījuma gliemežvākus un čaulas.

Visinteresantākie fakti par Caretta Сaretta

Viņi redzēja dinozaurus

Mūsdienu jūras bruņurupuču senči parādījās apmēram pirms 100 miljoniem gadu. Tas nozīmē, ka viņu tālie radinieki uz Zemes dzīvoja vienlaikus ar dinozauriem.

Viņi spēj aizturēt elpu vairākas stundas

Atpūtas laikā pieaudzis bruņurupucis var atrasties zem ūdens līdz 4–7 stundām bez uzpeldēšanas.

Viņu bruņukrāns ir jutīgs pret pieskārieniem

Daudzi uzskata bruņukrānu tikai par “bruņām”, taču tajā ir nervu gali. Bruņurupucis sajūt pieskārienus caur bruņukrānu.

Viņi raud nevis skumju dēļ

Iznākot krastā, šķiet, ka bruņurupucis raud. Patiesībā īpašie dziedzeri izvada no organisma lieko sāli.

Viņi pēc desmitiem gadu atgriežas savā dzimtajā pludmalē

Bruņurupucis var nopeldēt tūkstošiem kilometru, pavadīt desmitiem gadu jūrā un atgriezties dēt olas praktiski tajā pašā pludmalē, kur pats ir nācis pasaulē, pateicoties šādam faktam.

Izmanto Zemes magnētisko lauku kā GPS

Caretta caretta izmanto Zemes magnētisko lauku kā iekšējo karti un kompasu. Zinātnieki uzskata, ka pat jaunie bruņurupučēni spēj iegaumēt dažādu planētas apgabalu magnētiskos “parakstus”. Pateicoties šai navigācijas sistēmai, pieaugusi mātīte pēc 20–30 gadiem jūrā var atgriezties gandrīz tajā pašā pludmalē, kur pati ir nākusi pasaulē.

Nākamo bruņurupuču dzimums ir atkarīgs no smilšu temperatūras

Caretta caretta nav tāda dzimuma noteikšanas mehānisma kā cilvēkiem. Siltākas smiltis dod vairāk mātīšu, bet vēsākas — vairāk tēviņu. Faktiski pludmales temperatūra ietekmē nākotnes populāciju.

Spēcīga galva un stipri žokļi ļauj tiem sasmalcināt krabju un mīkstmiešu čaulas

Žokļu spēks ir tik liels, ka bruņurupucis viegli sakož krabjus, mīkstmiešus un citus dzīvniekus ar cietu apvalku.

Viņiem ir “pazudušie gadi”

Pēc dzimšanas bruņurupučēni dodas jūrā un ilgi neparādās pie krastiem. Šo maz pētīto periodu zinātnieki sauc par “pazudušajiem gadiem”: jaunie Caretta caretta var pavadīt atklātajā okeānā vairāk nekā 10 gadus.

Viņi var šķērsot veselas jūras

Caretta caretta spēj migrēt tūkstošiem kilometru starp barošanās vietām un ligzdošanas pludmalēm. Daži īpatņi šķērso praktiski visu Vidusjūru.

Viņi nobriest ļoti lēni

Dzimumgatavība iestājas aptuveni 17 līdz 33 gadu vecumā. Salīdzinājumam, līdz tam laikam cilvēks parasti jau sen ir pabeidzis mācības un strādā.

Dzīvo vairāk nekā pusgadsimtu

Caretta caretta dzīves ilgums pārsniedz 50 gadus, un daudzi īpatņi dzīvo ievērojami ilgāk.

Kā bruņurupuči dēj olas

Mātītes iznāk krastā tikai naktī un izrok ligzdu smiltīs. Vienā dējumā parasti ir no 80 līdz 120 olām.

Vienas sezonas laikā viena mātīte var izveidot vairākus dējumus. Ja to ir 4–5, kopējais olu skaits var pārsniegt 400–500.

Inkubācija ilgst aptuveni 45–60 dienas. Pēc izšķilšanās bruņurupučēni paši izlien no smiltīm un dodas uz jūru.

Bruņurupucis vienas nakts laikā var izrakt vairākas viltus ligzdas

Pirms olu dēšanas mātīte nereti izrok vairākas seklas bedrītes smiltīs. Zinātnieki uzskata, ka tādējādi viņa var mulsināt plēsējus un pasargāt īsto ligzdu.

Kāpēc mazuļi skrien pretī gaismai

Dabā bruņurupučēni orientējas pēc visspožākā horizonta — parasti tā ir mēness un zvaigžņu atspīduma virs jūras. Tieši tāpēc mākslīgais apgaismojums pludmalēs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem apdraudējumiem jaundzimušajiem bruņurupučiem.

Vecāki nerūpējas par pēcnācējiem

Pēc olu izdēšanas mātīte atgriežas jūrā un vairs nepiedalās mazuļu dzīvē. No pirmās dienas bruņurupučēni izdzīvo patstāvīgi.

Līdz pieaugušam vecumam izdzīvo tikai daži

Lielākā daļa mazuļu kļūst par putnu, krabju, zivju un citu plēsēju laupījumu. Līdz pieaugušam vecumam izdzīvo mazāk nekā 1 % pēcnācēju.

Kas zināms par Caretta Сareta tēviņiem

Tēviņi gandrīz nekad neiznāk krastā

Atšķirībā no mātītēm, kas atgriežas pludmalēs olu dēšanai, pieauguši Caretta caretta tēviņi gandrīz visu mūžu pavada jūrā. Pēc tam, kad tēviņš reiz pēc piedzimšanas ir devies ūdenī, viņš var vairs nekad neiznākt krastā.

Par tēviņiem ir zināms mazāk nekā par mātītēm

Mātītes ir vieglāk pētīt, jo tās parādās pludmalēs ligzdošanas sezonā. Tēviņi paliek jūrā, tāpēc tos ir grūtāk novērot, un daudzas viņu dzīves īpatnības joprojām tiek pētītas.

Tēviņi nepiedalās pēcnācēju dzīvē

Pēc pārošanās tēviņš atgriežas ierastajā dzīvē jūrā. Viņš nepalīdz būvēt ligzdu, neapsargā dējumu un nepiedalās bruņurupučēnu dzīvē.

Viens tēviņš var kļūt par bruņurupučēnu tēvu no dažādām ligzdām

Pārošanās sezonā tēviņš var pāroties ar vairākām mātītēm. Turklāt viena mātīte var uzglabāt vairāku tēviņu spermu, tāpēc vienā dējumā dažkārt ir mazuļi no dažādiem tēviem.

Tēviņus līdz pieaugušam vecumam ir grūti atšķirt no mātītēm

Jauniem Caretta caretta ārējās atšķirības ir gandrīz nemanāmas. Galvenā pieauguša tēviņa pazīme ir garāka aste, kas sniedzas pāri bruņukrāna malai.

Tēviņš var nekad neatgriezties dzimtajā pludmalē

Mātītes atgriežas pludmalēs olu dēšanai, bet tēviņiem tas nav nepieciešams. Tāpēc Caretta caretta tēviņš var pavadīt visu pieaugušo dzīvi jūrā un nekad vairs neredzēt vietu, kur viņš ir nācis pasaulē.

Kāpēc Ziemeļkipra ir svarīga bruņurupučiem

Ziemeļkipra tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām Caretta caretta ligzdošanas vietām Vidusjūrā. Katru gadu mātītes atgriežas vietējās pludmalēs, lai atstātu jaunu bruņurupuču paaudzi.

Tāpēc ligzdošanas sezonā daudzās pludmalēs ir spēkā īpaši aizsardzības pasākumi. Apmeklētājiem ieteicams naktī nelietot spilgtus lukturus, neaiztikt ligzdas un netraucēt bruņurupučiem iznākt krastā.

Caretta caretta Ziemeļkipras pludmales nav tūrisma galamērķis, bet gan vieta, no kuras ir atkarīga sugas izdzīvošana Vidusjūrā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kuras bruņurupuču sugas ligzdo Ziemeļkiprā?

Ziemeļkiprā olas dēj divas sugas: Caretta caretta un zaļais jūras bruņurupucis (Chelonia mydas).

Cik olu dēj Caretta caretta?

Parasti no 80 līdz 120 olām vienā dējumā.

Cik dējumus izdara viena mātīte?

Sezonas laikā viena mātīte var izdarīt no 2 līdz 5 dējumiem.

Pēc cik ilga laika parādās bruņurupučēni?

Inkubācija parasti ilgst no 45 līdz 60 dienām.

Kāpēc bruņurupuči atgriežas tajā pašā pludmalē?

Tiek pieņemts, ka viņi navigācijai izmanto Zemes magnētisko lauku un iegaumē dzimtās piekrastes raksturlielumus.

Kāpēc pludmalē nedrīkst spīdināt ar lukturīti?

Mākslīgā gaisma var sajaukt jaundzimušos bruņurupučēnus, kuri orientējas pēc gaišā horizonta virs jūras.