Jauna karjeras tendence — cilvēki masveidā atsakās no paaugstinājumiem darbā

Līdz pavisam nesen karjeras panākumus mērīja vienkārši: augstāks amats, lielāka alga, vairāk padoto. Taču 2026. gadā arvien vairāk cilvēku apzināti atsakās no paaugstinājumiem un vadošiem amatiem, lai dzīvotu mierīgāku dzīvi. Jaunā tendence ieguvusi nosaukumu job-dropping — brīvprātīgs solis atpakaļ pa karjeras kāpnēm, lai mazinātu stresu un saglabātu garīgo veselību.

No statusa uz mieru

Atšķirībā no iepriekš populārā «job hopping» — biežas darba maiņas ienākumu pieauguma dēļ, — «job-dropping» nozīmē apzinātu izvēli par labu mazāk atbildīgam amatam. Cilvēki ir gatavi ziedot prestižu un daļu algas, lai iegūtu vairāk brīvā laika, elastīgu grafiku un emocionālu mieru.

Eksperti norāda, ka daudzi darbinieki pēc pandēmijas sākuši pārvērtēt savas dzīves prioritātes. Ja agrāk paaugstinājums tika uzskatīts par nepārprotamu uzvaru, tad šodien arvien vairāk darbinieku uzdod jautājumu: vai jaunais amats ir pastāvīgā stresa, virsstundu un laika trūkuma ģimenei vērts?

Vecāki kļūst par galvenajiem tendences atbalstītājiem

Īpaši izteikti šī parādība ir vecāku vidū. Saskaņā ar platformas Kickresume pētījumu gandrīz trešdaļa darbinieku ar bērniem atzina, ka pēc bērna piedzimšanas sākuši meklēt mazāk saspringtu darbu. Starp mātēm tādu bija 40%, starp tēviem — 24%.

Daudziem vecākiem atteikšanās no karjeras sacensības nav ambīciju zaudēšana, bet mēģinājums pielāgot darbu savām dzīves vērtībām. Nākamā paaugstinājuma vietā viņi izvēlas iespēju pavadīt vairāk laika ar ģimeni un nedzīvot pastāvīgas izdegšanas režīmā.

Izdegšana kļūst par pārāk augstu cenu

Tendenci pastiprina arī pieaugošais profesionālās izdegšanas līmenis. Pētījumi rāda, ka jo augstāks darbinieka amats, jo biežāk viņš saskaras ar negatīvām sekām garīgajai veselībai. Vairāk nekā 70% darbinieku norādīja, ka vai nu jau ir pametuši darbu, lai saglabātu garīgo labsajūtu, vai arī nopietni par to domājuši.

Vadošie amati arvien biežāk tiek saistīti ne tikai ar augstu algu, bet arī ar hronisku stresu, atbildību par citiem cilvēkiem un emocionālu izsīkumu. Saskaņā ar līderības pētījumiem aptuveni 71% vadītāju atzīst, ka viņu stresa līmenis pēc paaugstinājuma ir būtiski pieaudzis.

Jauna izpratne par panākumiem

Droši vien visuzskatāmākais pētījuma rezultāts ir tas, ka 70% aptaujāto norādīja: viņi drīzāk izvēlētos labas garīgās veselības atbalsta programmas nekā lielāku algu. Tas liecina par būtiskām pārmaiņām attieksmē pret karjeru.

Mūsdienās panākumus arvien biežāk nosaka nevis amats vizītkartē, bet dzīves kvalitāte. Vieniem tie joprojām ir liela uzņēmuma vadīšana, citiem — iespēja vakarā aizvērt portatīvo datoru un mierīgi pavadīt laiku ar tuvākajiem.

Tāpēc eksperti uzskata, ka «job-dropping» nav īslaicīga mode, bet gan plašākas kultūras maiņas sākums. Cilvēki arvien biežāk izvēlas nevis maksimālu karjeras izaugsmi, bet līdzsvaru starp darbu un dzīvi. Un daudziem tas izrādās daudz izdevīgāks darījums.