48 hektāri, jaunas antenas un protesta gājiens: kāpēc Akrotiri nonācis skaļa konflikta centrā

Iedzīvotāji iziet ielās, varasiestādes apsūdz britu bāzes plānu slēpšanā, bet strīds jau sen pārsniedz vides jautājumu robežas

8. augustā Kuriona pašvaldība rīkos protesta gājienu pret Lielbritānijas suverēno bāzu plāniem paplašināt antenu objektus Akrotiri. Pēc vietējo varasiestāžu teiktā, runa nav par dažām jaunām iekārtām, bet gan par vērienīgu militārās infrastruktūras paplašināšanu, kas var ietekmēt dabu, iedzīvotājus un reģiona nākotni.

Gājiens sāksies plkst. 9.30 no pirmās iebrauktuves pašvaldības teritorijā. Organizatori norāda, ka akcijai pievienosies politiskās partijas, vides aizsardzības kustības un Limasolas sabiedriskās organizācijas.

Protestētāju galvenā pretenzija ir iespējamā aptuveni 48 hektāru pašvaldības zemes atsavināšana jaunu militāro objektu vajadzībām.

20, 32 vai gandrīz 90? Kāpēc skaitļi rada tik daudz jautājumu

Tieši nākotnē uzstādāmo antenu skaits ir kļuvis par galveno strīdu iemeslu.

Kuriona mērs Pantelis Georgiu apgalvo, ka sākotnēji pašvaldība tika informēta par 20 jaunu antenu uzstādīšanu un 18 veco antenu demontāžu. Vēlāk, pēc viņa teiktā, noskaidrojās, ka pirmajā posmā plānots uzstādīt vēl 68 antenas, bet pēc tam uzbūvēt divas jaunas ēkas un paplašināt esošo infrastruktūru.

Tikmēr oficiāli Londona 2026. gada pavasarī Nikosiju informēja tikai par 32 antenu izvietošanu. Skaitļu atšķirību dēļ vietējās varasiestādes apsūdz britu bāzes, ka projekta patiesie apmēri ilgstoši tikuši slēpti.

“Pagaidu” antenas tā arī nav pazudušas

Projektu kritizējusi arī AKEL Limasolas apgabala komiteja. Partija atgādina, ka 18 antenas, kas uzstādītas 2018. gadā, tika dēvētas par pagaidu un tika solīts tās demontēt 2025. gadā, taču tas nav noticis.

Pēc AKEL domām, pašreizējie plāni vairs neliecina par teritorijas pagaidu izmantošanu, bet gan par militārās klātbūtnes pakāpenisku paplašināšanu. Partija uzskata, ka tas palielina ģeopolitiskos riskus Kiprai, un aicina valdību iejaukties.

Kas zināms par starojumu

Jautājums par antenu ietekmi uz veselību joprojām ir visstrīdīgākais.

Britu bāzes iepriekš solīja uzstādīt trīs nepārtrauktas elektromagnētiskā starojuma monitoringa stacijas, publicējot datus reāllaikā, kā arī sagatavot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tikmēr līdzšinējie pētījumi nav atklājuši tiešu saikni starp darbojošos antenu darbību un onkoloģisko saslimšanu pieaugumu. Pēc Pluto antenas uzstādīšanas 2001. gadā neatkarīgi mērījumi uzrādīja starojuma līmeni, kas bija ievērojami zemāks par Eiropas normatīviem. Tomēr pašvaldība pieprasa veikt jaunus epidemioloģiskos pētījumus.

Strīds par antenām kļuvis politisks

Konflikts ap Akrotiri vairs nav tikai vides jautājums.

Iedzīvotāji gatavo individuālas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesai, bet pašvaldība ir piesaistījusi juristus. Vienlaikus Nikosija gatavojas sarunām ar Londonu par britu suverēno bāzu nākotni. Prezidents Nikoss Hristodulidis iepriekš tās nodēvēja par “koloniālu palieku”, savukārt britu puse šādu jautājuma formulējumu noraida.

Situāciju vēl vairāk saasina spriedze reģionā. 2026. gada martā Akrotiri aviobāzei uzbruka drons, bet pati pussala ir aizsargājama dabas teritorija saskaņā ar Ramsāres konvenciju.

Šodien strīds vairs nav tikai par antenām. Vieniem tas ir drošības jautājums, citiem — iedzīvotāju tiesības zināt, kādas pārmaiņas notiek viņu māju tuvumā un kas pieņem lēmumus, kuri var mainīt visa reģiona nākotni.