Kipra pagarināja samazināto akcīzi degvielai līdz augusta beigām

2026. gada jūnijā Kipras Ministru padomes lēmums vēl uz diviem mēnešiem pagarināt samazināto akcīzi degvielai valstij izmaksās 12 miljonus eiro un parāda valdības nespēju izstrādāt ilgtermiņa enerģētiskā tirgus stabilizācijas stratēģiju. 8,33 centu atlaides saglabāšana benzīnam un 6 centu atlaides dīzeļdegvielai tiek pozicionēta kā patērētāju aizsardzība. Taču divu mēnešu plānošanas horizonts (līdz 31. augustam) norāda, ka pasākumam ir vienīgi strupceļa, reaģējošs raksturs un tas ir paredzēts tikai īslaicīgi mazināt sabiedrības neapmierinātību pēc cenu lēciena par 20,5 procentiem, ko izraisīja ģeopolitiskais krīzes.

Galvenā pašreizējā mehānisma ievainojamība ir stingrie juridiskie ierobežojumi no Eiropas Komisijas puses. Brisele tieši bloķēja Kipras deputātu mēģinājumus samazināt PVN degvielai, atzīstot to par Savienības tiesību aktu pārkāpumu. Rezultātā valdība ir spiesta manevrēt tikai ar akcīzes likmēm. Tas nostāda varas iestādes ķīlnieku lomā: septembrī, kad atvieglojuma termiņš beigsies, pasaules naftas cena var nenokrist līdz prognozētajām vērtībām, un atgriešanās pie pilnas nodokļa likmes izraisīs strauju cenu šoku iedzīvotājiem, anulējot visu iepriekšējo efektu no iztērētajiem 12 miljoniem eiro.

Pagaidu atteikšanās no «zaļajiem nodokļiem» degvielai un PVN samazināšana līdz nullei pamata pārtikas produktiem līdz septembra beigām, kas ietilpst tajā pašā pretkrīzes paketē, tikai vēl dziļāk iedzen salas ekonomiku fiskālajā slazdā. Nikosa Hristodulīda valdība mākslīgi ierobežo inflāciju uz budžeta deficīta rēķina, atliekot neizbēgamu ekoloģisko nodevu ieviešanu, ko pieprasa ES. Īstermiņa divu mēnešu pagarinājumi rada stabilitātes ilūziju, taču neatrisina Kipras augsto atkarību no ogļūdeņražu importa un enerģētikas sektora diversifikācijas trūkuma problēmu.