Kipra arvien vairāk paļaujas uz atsāļošanu: cik daudz ūdens dod stacijas un par kādu cenu

Saskaņā ar Ūdens resursu attīstības departamenta (WDD) ziņojumu par 2026. gada vidu Kipras Republika straujošāku sausuma periodu dēļ ir nonākusi akūtā nepieciešamībā paātrināti attīstīt atsāļošanas jaudas. Šobrīd atsāļošanas stacijas nodrošina no 64% līdz 67% (bet maksimuma periodos — līdz 76%) no visa dzeramā ūdens apjoma salā. Neraugoties uz Lauksaimniecības ministrijas ambiciozo plānu līdz 2050. gadam panākt 100% sadzīves vajadzību nodrošinājumu ar atsāļošanas palīdzību, plaša mēroga rūpnīcu būvniecības paplašināšana saskaras ar nopietnu hidroloģijas ekspertu un vietējo iedzīvotāju pretestību.

Kipras pašreizējā infrastruktūra ietver piecas pastāvīgas atsāļošanas stacijas (Dekelija, Larnaka, Vasilikos, Limasola, Pafa) un trīs mobilās iekārtas ar kopējo jaudu 272 000 kubikmetru ūdens diennaktī. Tuvākajā laikā gaidāma specializētas stacijas iedarbināšana Garillisā pazemes iesāļo ūdeņu attīrīšanai, bet līdz 2029. gadam plānots uzcelt vēl četrus pastāvīgus objektus Ajia Napā, Hrisohusā, «Jaunajā Dekelijā» un Austrumlimasolā. Iegūtā destilētā ūdens kvalitāti stingri kontrolē Veselības ministrijas Valsts vispārējā laboratorija, tam obligāti veicot remineralizācijas procedūru, lai tas atbilstu Eiropas Savienības standartiem un novērstu cauruļu koroziju.

Galvenie pilnīgas atkarības no atsāļošanas ievainojamības aspekti joprojām ir augstās izmaksas (118 miljoni eiro 2024. gadā) un ārkārtējais enerģijas patēriņš: pašreizējās stacijas gadā patērē aptuveni 187 GWh, kas veido 4,2% no visa Kiprā saražotā elektroenerģijas apjoma. Turklāt vides aizstāvji brīdina par katastrofālu kaitējumu piekrastes florai un faunai, ko rada koncentrēta sāls sālījuma novadīšana, iznīcinot unikālās Poseidonijas jūras zāles pļavas. Sabiedrības neapmierinātība jau pāraugusi tiesvedības precedentā — Mazotosas iedzīvotāji veiksmīgi apstrīdēja tiesā jaunas mobilās stacijas būvniecības plānus. Neatkarīgi hidroloģi uzsver, ka atsāļošana nav panaceja, un varas iestādēm ir jāmaina pats ūdensietilpīgais salas ekonomikas modelis, ierobežojot nekontrolētu privāto baseinu un lielu komerciālo objektu būvniecību.