Pie Kipras krastiem atrastās zivis izrādījās piesārņotas ar mikroplastiku

Vidusjūra, kas baro miljoniem cilvēku un joprojām ir viena no galvenajām Kipras dabas pēr­lēm, arvien vairāk cieš no plastmasas piesārņojuma. Jauni zinātniskie pētījumi ir parādījuši satraucošu tendenci: mikroplastmasas daļiņas tiek konstatētas ne tikai jūras ūdenī, bet arī zivīs, ko salas iedzīvotāji regulāri lieto uzturā. Zinātnieki brīdina, ka problēma vairs nav tikai ekoloģiska — tagad tā tieši saistīta ar pārtikas drošību un cilvēku veselību.

Kas ir mikroplastika un kāpēc tā ir bīstama

Par mikroplastiku sauc plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par pieciem milimetriem. Tās veidojas, sabrūkot pudelēm, maisiņiem, zvejas tīkliem, automašīnu riepām, sintētiskam apģērbam un citiem plastmasas izstrādājumiem. Nonākot jūrā, šīs daļiņas praktiski nesadalās un pakāpeniski uzkrājas jūras vidē.

Vidusjūra tiek uzskatīta par vienu no plastmasas visvairāk piesārņotajām ūdenstilpēm pasaulē. Slēgtā baseina rakstura un lielā piekrastes iedzīvotāju blīvuma dēļ plastmasa šeit saglabājas daudz ilgāk nekā atklātā okeānā. Pētnieki jau dažus Vidusjūras reģionus dēvē par īstu «mikroplastmasas zupu».

Ko atrada pie Kipras krastiem

Lielāko rezonansi izraisīja pētījums, kas publicēts žurnālā Marine Pollution Bulletin. Zinātnieki analizēja jūras ūdeni, nogulumu slāņus un zivis vairākos Ziemeļkipras piekrastes rajonos. Rezultāti izrādījās ļoti satraucoši.

Speciālisti noskaidroja, ka visaugstākās mikroplastikas koncentrācijas zivīs tika fiksētas Kirēnijas un Famagustas rajonos. Tieši tur pētnieki atrada vislielāko norītu plastmasas daļiņu daudzumu jūras organismu kuņģa-zarnu traktā.

Īpaši piesārņotas izrādījās tādas sugas kā Eiropas heks (bakaljaro), lauvzivs un apaļvēdera siļķe. Turklāt plastmasas daļiņas tika atrastas ne tikai gremošanas sistēmā, bet arī dažu zivju un raju muskuļu audos.

Analīze parādīja, ka lielāko daļu atrastās mikroplastikas veido polietilēns un polipropilēns — materiāli, no kuriem ražo maisiņus, iepakojumu un vienreizlietojamus izstrādājumus.

Piesārņojums izplatās pa visu salu

Problēma skar ne tikai atsevišķus piekrastes rajonus. Jaunais pētījums, kas publicēts 2026. gadā, pirmo reizi sniedza visaptverošu Kipras Republikas krasta līnijas plastmasas piesārņojuma izvērtējumu. Zinātnieki konstatēja vidējo apmēram 336 mikroplastikas daļiņu koncentrāciju uz vienu salas pludmaļu kvadrātmetru. Pētījums parādīja, ka piesārņojuma izplatību nosaka jūras straumes, piekrastes forma un laikapstākļi.

Pēc pētnieku teiktā, daļa atkritumu nonāk no sauszemes, tomēr ievērojama daļa tiek atnesta ar jūras straumēm no citiem Vidusjūras reģioniem. Tas nozīmē, ka pat efektīvi pasākumi valstī nevarēs pilnībā atrisināt problēmu bez starptautiskas sadarbības.

Mikroplastika jau ir iekļuvusi pārtikas ķēdē

Jau 2021. gadā Zivsaimniecības un jūras pētījumu departamenta speciālisti konstatēja mikroplastikas klātbūtni Austrumvidusjūras zooplanktonā. Tas ir īpaši svarīgi, jo zooplanktons ir jūras barības ķēdes pamats. Ja plastmasa nonāk sīkāko jūras organismu organismā, tālāk tā tiek nodota zivīm, gliemjiem un citiem jūras iemītniekiem.

Papildu satraukumu rada pētījumi, kas liecina, ka mikroplastika spēj pārvadāt baktērijas, ķīmiskos piesārņotājus un pat potenciāli bīstamus mikroorganismus. Zinātnieki plastmasas daļiņas uzskata par sava veida «transportu» piesārņotājiem, kas izplatās jūras ekosistēmās.

Vai tā ir bīstama cilvēkam?

Šobrīd zinātniekiem nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka zivju ar mikroplastiku lietošana uzturā cilvēkiem izraisa konkrētas slimības. Tomēr speciālisti ir vienisprātis, ka ilgtermiņa sekas vēl nav pietiekami izpētītas.

Galvenās bažas ir saistītas ne tik daudz ar pašu plastmasu, cik ar ķīmiskajām vielām un piesārņotājiem, kas var uzkrāties uz tās virsmas. Turklāt mikroplastika spēj iekļūt jūras organismu audos un pakāpeniski pārvietoties pa barības ķēdi.

Ko var darīt jau tagad

Vides aizstāvji norāda, ka cīņa ar mikroplastiku sākas nevis jūrā, bet gan uz sauszemes. Vienreizlietojamās plastmasas samazināšana, pareiza atkritumu apsaimniekošana, atteikšanās no lieka iepakojuma un piedalīšanās pludmaļu sakopšanā var būtiski mazināt piesārņojuma apjomu.

Sala iedzīvotājiem šī problēma ir īpaši nozīmīga. Salas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no tūrisma, zvejniecības un jūras vides pievilcības. Ja piesārņojums turpinās pieaugt pašreizējā tempā, sekas var skart ne tikai ekosistēmu, bet arī galvenās ekonomikas nozares.

Mūsdienās mikroplastika jau ir kļuvusi par jaunas Vidusjūras ekoloģiskās realitātes daļu. Un, lai gan Kipras pludmales joprojām ir vienas no skaistākajām reģionā, pētījumi rāda: acij neredzamie plastmasas draudi turpina uzkrāties ūdenī, nogulumu slāņos un jūras iemītniekos. Tagad jautājums nav par to, vai problēma pastāv, bet gan par to, cik ātri izdosies to apturēt.