Eiropā līdz 2100. gadam var kļūt par 30 ºC vēsāks, paziņoja klimata pētnieki

Ziemeļatlantijas okeāna ziemeļu daļā jau daudzus gadus pastāv neparasta zona, kas, par spīti vispārējai globālās sasilšanas tendencei, saglabājas vēsāka par apkārtējiem ūdeņiem. Zinātnieki to dēvē par «cold blob» — noslēpumainu auksto plankumu uz dienvidaustrumiem no Greenland. Jauni pētījumi liecina, ka tā rašanās varētu būt saistīta ar Atlantic Meridional Overturning Circulation (AMOC) vājināšanos — vienu no svarīgākajām okeāna straumju sistēmām uz planētas.

AMOC pārnes silto ūdeni no tropiem uz Ziemeļatlantiju un spēlē būtisku lomu Eiropas klimata veidošanā. Pateicoties šai sistēmai, daudzās Eiropas valstīs ziemas ir maigākas nekā citos reģionos tajos pašos platuma grādos. Tomēr pēdējās desmitgadēs zinātnieki arvien biežāk fiksē tās pakāpeniskas vājināšanās pazīmes.

Pēc pētnieku datiem, ūdens temperatūra aukstā plankuma rajonā pēdējo 100–150 gadu laikā ir samazinājusies aptuveni par 0,3–1 °C, neraugoties uz kopējo pasaules okeāna sasilšanu. Par vienu no iespējamajiem iemesliem tiek minēta silto ūdeņu pieplūdes samazināšanās uz Ziemeļatlantiju, kā arī Greenland ledāju kušana, kas izraisa okeāna atsāļošanos un traucē ierasto cirkulāciju.

Speciālisti uzsver, ka par drīzu AMOC apstāšanos pagaidām nav runas. Tomēr daži klimata modeļi pieļauj, ka sistēmas kritiska vājināšanās varētu sākties jau XXI gadsimta otrajā pusē. Pētījumos visbiežāk minēts 2050–2060. gadu periods, lai gan šādi prognožu scenāriji joprojām ir zinātnisku diskusiju objekts.

AMOC nopietnas vājināšanās vai pat sabrukuma gadījumā sekas varētu skart ievērojamu Ziemeļu puslodes daļu. Starp iespējamajiem efektiem min nokrišņu režīma izmaiņas, vētru pastiprināšanos, jūras līmeņa paaugstināšanos pie atsevišķām piekrastēm un atdzišanu dažos Eiropas reģionos. Atsevišķi pētījumi pieļauj arī ekstrēmu scenāriju, kurā ziemas temperatūras atsevišķos Ziemeļeiropas reģionos varētu būt par desmitiem grādu zemākas nekā pašreizējās vērtības — pat līdz 30 °C. Tomēr zinātnieki uzsver, ka šāds variants tiek aplūkots kā viens no vissmagākajiem notikumu attīstības scenārijiem un nav galvenā klimata pētnieku prognoze.

Pētnieki turpina uzmanīgi uzraudzīt «cold blob» stāvokli un Atlantijas cirkulāciju. Pēc viņu teiktā, šī anomālā zona var kļūt par vienu no svarīgākajiem nākotnes klimata pārmaiņu indikatoriem uz planētas.