Divi divkopienu uzņēmumi Kiprā saņēmuši apbalvojumus par kopīgiem projektiem

Divi uzņēmumi, kuros kopā strādā Kipras grieķi un Kipras turki, šogad saņēmuši Steliosa Hadžiioanu labdarības fonda apbalvojumus. Viens no tiem nodarbojas ar mūzikas instrumentu izgatavošanu un restaurāciju, bet otrs ražo mēbeļu virsmas no olīvu ražošanas atkritumiem.

Mihalis Pantelidis un Arifs Džebedži jau piecus gadus kopā izgatavo un restaurē stīgu mūzikas instrumentus. Pantelidis savu darbnīcu Nikosijas centrā atvēra 2005. gadā pēc mācībām Itālijas pilsētā Kremonā, kas pazīstama ar vijoļmeistarības tradīcijām.

Kopš bērnības Mihalis spēlēja vijoli, tomēr visvairāk viņu saistīja darbs ar rokām. Vidusskolas pēdējās klasēs viņš nolēma apgūt vijoļu izgatavošanu un devās uz Kremonu, kur studēja tradicionālo amatu.

Arifu mūzikas instrumentu izgatavošana ieinteresēja, pateicoties mūzikas skolas direktoram, kurā viņš mācījās. Viņš šo amatu apguva Turcijā, bet pēc atgriešanās Kiprā sāka strādāt savas mājas garāžā. Vēlāk ar kopīgu draugu starpniecību viņš iepazinās ar Mihali, un pēc tam viņi sāka strādāt kopā.

Meistari izgatavo vijoles, altus un čellus, kā arī restaurē senus instrumentus. Viens no pazīstamākajiem darbiem ir 1785. gadā Džovanni Batistas Gvadanjīni izgatavotas vijoles restaurācija; tās vērtība tiek lēsta 4 miljonu eiro apmērā.

Pēc Mihalisa teiktā, senie instrumenti ir vēsturiski mākslas darbi, tāpēc restaurācijas laikā ir svarīgi cienīt to sākotnējo radītāju darbu.

Nesen meistari uz Kipru atveda arī Stradivāri un Gvarnēri vijoles. Organizētās izstādes laikā Kipras mūziķiem bija iespēja spēlēt uz retajiem instrumentiem un salīdzināt to skanējumu.

Vienas vijoles izgatavošana no nulles aizņem aptuveni 300 darba stundas. Meistari uzsver, ka kvalitatīva instrumenta radīšanai nepieciešams daudz laika un uzmanības katrai detaļai. Lai nodrošinātu darbnīcas finansiālo stabilitāti, viņi nodarbojas arī ar instrumentu remontu un restaurāciju.

Šogad Pantelidis un Džebedži Steliosa Hadžiioanu labdarības fonda apbalvojumu saņēma jau trešo reizi. Pēc viņu teiktā, ir svarīgi, lai profesionālā meistarība un amatniecība tiktu uztverta kā pilnvērtīgs ieguldījums ekonomikā, nevis tikai kā hobijs.

Tomēr kopīgais darbs salas sadalījuma dēļ saskaras ar praktiskām grūtībām. To vidū ir kontrolpunkti, birokrātiskās procedūras un grūtības iegādāties materiālus.

Arifs dzīvo Nikosijas ziemeļu daļā, taču katru dienu šķērso kontrolpunktu, lai nokļūtu darbnīcā, kas atrodas tikai dažus kilometrus tālāk. Pēc viņa teiktā, salas ziemeļdaļā nepieciešamos materiālus un aprīkojumu iegādāties ir daudz grūtāk, bet papildu izmaksas par piegādēm no Turcijas palielina to cenu.

Otrs projekts ir divkopienu jaunuzņēmums Pit2Table, kas radās, pateicoties ANO Attīstības programmas uzticības veicināšanas pasākumu programmai.

Uzņēmums izmanto olīvu ražošanas atkritumus un pārvērš tos materiālā mēbeļu virsmām. Ideja pandēmijas laikā radās Mustafa Afšaroglu, Bugrai Ebelerei un Jagmur Fellahoglu.

Vēlāk programmas ietvaros viņi iepazinās ar Katerinu Loizu un Angelosu Evangelu, kuri piedalījās ar savu projektu. Pateicoties sadarbībai, Pit2Table komandai pievienojās materiālu speciālisti, un 2025. gadā uzņēmums sāka darbu.

Pit2Table produkcija jau tika prezentēta Kopenhāgenā, Parīzē, Londonā un Ņujorkā. Sākotnēji virsmas izgatavoja ar rokām, taču tagad komanda pakāpeniski ievieš ražošanas iekārtas un automatizāciju.

Ražotne atrodas salas ziemeļdaļā, bet izejvielas tiek saņemtas gan no Kipras turkiem, gan no Kipras grieķiem, kuri nodarbojas ar olīvu audzēšanu. Gatavā produkcija šķērso buferzonu saskaņā ar noteikumiem par tirdzniecību caur buferzonu, pēc tam nonāk Kipras Republikas tirgū un tiek eksportēta uz ārvalstīm.

Projekta veidotāji norāda, ka šāda shēma prasa ievērojamu darbu, jo ir jāsadarbojas ar ražotājiem, valsts iestādēm un loģistikas uzņēmumiem abās salas pusēs. Papildu problēma ir materiālu un aprīkojuma augstās izmaksas ziemeļdaļā.

Tomēr projekta dalībnieki uzskata, ka kopīgais darbs ļauj cilvēkiem labāk iepazīt citam citu un koncentrēties uz kopīgām interesēm, nevis politiskajām un vēsturiskajām domstarpībām.

Katerina Loizu un Angeloss Evangelu attīsta arī savu projektu Velo. Viņi izmanto opuncijas, kas ir viens no tradicionālajiem Kipras augļiem, atkritumus, lai ražotu materiālu, ko modes industrijā var izmantot kā ādas aizstājēju.

Abas biznesa idejas saņēma apbalvojumus ANO Attīstības programmas konkursa ietvaros. Pagaidām tās neplāno apvienot uzņēmumus vienā, tomēr turpina sadarbību un apsver iespēju izveidot kopīgu produktu, kurā tiktu apvienotas abu projektu izstrādes.