Kipra jaunās nenoteiktības vilnī: vai ekonomika izturēs ECB likmju paaugstināšanu?

Kamēr Eiropa atkal cīnās ar inflāciju un konflikta Tuvajos Austrumos sekām, Kipras ekonomika izskatās būtiski noturīgāka nekā lielākā daļa eirozonas valstu. Tomēr pirmās palēnināšanās pazīmes jau ir pamanāmas: pieprasījums pēc kredītiem samazinās, tūrisma sektors nervozi reaģē uz ģeopolitiku, bet Eiropas Centrālā banka gatavojas jaunai monetārās politikas stingrības palielināšanai.

Kipra joprojām ir viena no izaugsmes līderēm eirozonā

Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu pēc IKP pieauguma par 3,8% 2025. gadā Kipras ekonomika 2026. gadā augs vēl par 2,3% un 2027. gadā par 2,7%. Salīdzinājumam: eirozonas ekonomikas izaugsme kopumā joprojām ir zem 1%.

Galvenais ekonomikas dzinējspēks joprojām ir iekšējais patēriņš. Bezdarbs saglabājas 4,2% līmenī — tas ir zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē.

Vienlaikus riski saglabājas. Konflikts Tuvajos Austrumos jau ir novedis pie ievērojama tūristu plūsmas krituma. Valstij, kur tūrisms joprojām ir svarīgākā nozare, tas ir nopietns nenoteiktības faktors.

Tajā pašā laikā ekonomika pakāpeniski kļūst diversificētāka. Informācijas tehnoloģiju sektors jau veido aptuveni 14,4% no pievienotās vērtības un pakāpeniski mazina valsts atkarību no tūrisma.

Valsts finanses izskatās spēcīgākas nekā jebkad agrāk

Pirms vēl dažiem gadiem Kipra tika saistīta ar parādu krīzi. Šodien situācija ir kardināli mainījusies.

Budžeta pārpalikums 2025. gadā sasniedza 3,4% no IKP un tuvākajos gados saglabāsies pozitīvs. Valsts parāds jau ir noslīdējis zem 60% no IKP un, kā prognozēts, 2026. gadā samazināsies līdz 50,4%, bet 2027. gadā — līdz 45,5%.

Investoru uzticība joprojām ir augsta: nesenais 1 miljarda eiro valsts obligāciju emisijas piedāvājums tika pārparakstīts 16 reizes.

Bankas ir labākajā stāvoklī pēdējo gadu laikā

Kipras banku sistēma šodien izskatās ievērojami spēcīgāka nekā pēc 2013. gada krīzes.

CET1 kapitāla pietiekamības rādītājs sasniedza 25,8% — tas ir labākais rezultāts ES valstīs. Pašu kapitāla atdeve ir 14,2%, kamēr vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 9,6%.

Īpaši svarīgi ir tas, ka problēmkredītu īpatsvars ir samazinājies līdz 1,6%, pirmo reizi nokļūstot zem ES vidējā līmeņa.

Tomēr parādās piesardzības pazīmes no iedzīvotāju puses. Ja martā jauno kredītu apjoms pieauga par vairāk nekā 528 miljoniem eiro, tad aprīlī pieaugums bija tikai 40 miljoni eiro. Hipotekārā un patēriņa kreditēšana sāka palēnināties, kas liecina par mājsaimniecību piesardzības pieaugumu.

Vai ECB paaugstinās likmes?

Tieši šis jautājums šobrīd nodarbina gan baņķierus, gan aizņēmējus.

Inflācija eirozonā atkal pārsniedza 3%, kas pastiprina varbūtību, ka ECB likme drīzumā tiks paaugstināta. Visticamākais scenārijs — likmes pieaugums par 0,25 procentpunktiem, no 2,0% līdz 2,25%.

Ja inflācijas spiediens saglabāsies, likme gada beigās var sasniegt 2,50%.

Kiprai tas nozīmē dārgākus kredītus, turpmāku nekustamo īpašumu tirgus atdzišanu un patēriņa aktivitātes samazināšanos. Vienlaikus bankas turpinās gūt labumu no augstas procentu maržas un saglabās augstu rentabilitāti.

Svarīgākais

Neraugoties uz ārējiem riskiem, Kipra ieiet 2026. gada otrajā pusē ar spēcīgām valsts finansēm, zemu bezdarbu un vienu no noturīgākajām banku sistēmām Eiropā.

Galvenais jautājums tuvākajos mēnešos nav par to, vai ekonomika spēs izturēt ECB likmju paaugstināšanu. Spriežot pēc pašreizējiem rādītājiem, spēs. Daudz svarīgāk ir tas, cik ilgi saglabāsies ģeopolitiskā nestabilitāte un inflācijas spiediens, kas šodien nosaka ekonomisko dienaskārtību ne tikai Kiprai, bet visai Eiropai.