“Strādā pats uz sevi” — viens no lielākajiem mītiem: 30 gadu ilgs pētījums

“Strādā pats uz sevi”, “esi pats sev priekšnieks”, “atver savu biznesu un aizmirsti par biroju” — šie padomi gadu desmitiem tika uzskatīti par universālu veiksmes recepti. Taču jauns apjomīgs pētījums parādīja, ka daudziem cilvēkiem uzņēmējdarbība ne tikai nenes bagātību, bet arī padara viņus mazāk laimīgus.

Pētījumu veica Kanādas Kalgari Universitātes zinātnieku grupa, analizējot 12 686 amerikāņu karjeras ceļus vairāk nekā 30 gadu garumā. Tas ir viens no ilgākajiem zinātniskajiem darbiem, kas veltīts uzņēmējdarbībai un tās ietekmei uz cilvēka dzīvi.

Rezultāti izrādījās krietni mazāk iedvesmojoši, nekā pieņemts uzskatīt biznesa vidē.

Zinātnieki atklāja, ka uzņēmēji nebūt nav viendabīga grupa. Vieni veido pilnvērtīgus uzņēmumus un patiešām gūst finansiālus panākumus, savukārt citi gadiem strādā paši uz sevi bez jūtama ienākumu un dzīves kvalitātes pieauguma.

Pētnieki izdalīja četrus galvenos karjeras scenārijus. Lielākā daļa dalībnieku — aptuveni 69% — gandrīz nekad nenodarbojās ar biznesu. Vēl 6% atvēra savu uzņēmumu jaunībā un palika uzņēmēji daudzus gadus. Apmēram 12% pamēģināja sevi biznesā, bet vēlāk atgriezās darbā algotā amatā. Savukārt aptuveni 13% nolēma atvērt savu biznesu jau pēc 35 gadu vecuma.

Svarīgākais secinājums ir saistīts nevis ar vecumu, bet ar uzņēmuma veidu.

Cilvēki, kuri veidoja reģistrētus uzņēmumus ar darbiniekiem un ilgtermiņa attīstības stratēģiju, vidēji pelnīja vairāk un bija apmierinātāki ar dzīvi. Īpaši izteikta šī ietekme bija tiem, kuri ar biznesu nodarbojās daudzus gadus.

Pilnīgi citādi klājās pašnodarbinātajiem un mazu neformālu projektu īpašniekiem. Viņiem uzņēmējdarbība bieži vien nedeva būtiskas finansiālas priekšrocības salīdzinājumā ar parastu darbu. Turklāt daudziem dzīves apmierinātības līmenis izrādījās zemāks.

Visvairāk satraucošie rādītāji tika fiksēti cilvēkiem, kuri nolēma doties patstāvīgā biznesā jau vidējā vecumā. Šī grupa biežāk saskārās ar stresu, finansiālu nestabilitāti un vilšanos, taču pamanāmu ienākumu pieaugumu pētnieki neatrada.

Pēc darba autoru domām, daudzi šādi uzņēmēji dodas biznesā nevis lielo iespēju dēļ, bet tāpēc, ka neredz perspektīvas darba tirgū. Ja cilvēkam ir grūti atrast labu darbu vai pakāpties karjeras kāpnēs, paša bizness kļūst par piespiedu alternatīvu. Taču līdz ar brīvību nāk pastāvīgi riski, atbildība un garantiju trūkums.

Interesanti, ka viens no galvenajiem nākotnes uzņēmējdarbības panākumu faktoriem izrādījās nebūt ne ģimenes nauda. Daudz svarīgāks bija vecāku personīgais piemērs. Cilvēki, kuri uzauga līdzās uzņēmumu īpašniekiem, daudz biežāk paši kļuva par uzņēmējiem pieaugušā vecumā.

Iegūtie rezultāti liek apšaubīt vienu no populārākajiem mītiem mūsdienu darba tirgū. Savs bizness patiešām spēj aizvest līdz finansiālai neatkarībai, taču tikai noteiktos apstākļos. Daudziem cilvēkiem darbs pašiem uz sevi izrādās nevis ceļš uz brīvību, bet gan stabilas algas apmaiņa pret stresu, virsstundām un pastāvīgu nenoteiktību.

Pētījuma autori uzsver: galvenais jautājums nav par to, vai ir vērts atvērt biznesu, bet gan par to, kādu tieši biznesu cilvēks veido un kāpēc viņš nolēma to darīt. Tieši no tā, nevis no paša uzņēmējdarbības fakta, ir atkarīga veiksmes varbūtība.